Izteiktās idejas ārlietu ministrs sola apkopot, īpaši pateicoties deputātiem, kuriem bija priekšlikumi par Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm. Lai sagatavotos Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015. gadā, Saeimai 2014. gada janvārī jau būs jāapstiprina tās prioritātes. Klausoties runas, ministrs arī konstatēja: «Ja ekstrēmi parlamenta spārni kritizē Latvijas ārpolitiku, tad tā acīmredzot ir pareiza ārpolitika, un tā mēs arī turpināsim.» Dažu VL-TB/LNNK deputātu uzstāšanās E. Rinkēvičs novērtēja kā «visizklaidējošākās», ko attiecināja arī uz Dzintara Rasnača runu. Dz. Rasnačam bija iespaids, ka ir divas ārpolitikas - viena ir izvairīgā un atturīgā ārlietu ministra ārpolitika, bet otru īsteno aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), kurš «nosauc lietas īstajos vārdos». Dz. Rasnačs ieteica ārlietu ministram nākamajā gadā ziņojuma sagatavošanā pieaicināt palīgā A. Pabriku. «Patīk mums atkal vai ne, mums ir vienota ārpolitika, ko realizē Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets un visi ministri.» Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) ārlietu ministram pārmeta vairākkārtējo atsaukšanos uz vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Tikmēr viņa kolēģu uzteiktais aizsardzības ministrs A. Pabriks, kurš savulaik ir vadījis arī Ārlietu ministriju, sacīja: «Runājot par mūsu interešu aizstāvēšanu, es domāju, ka mums ir jāskatās arī, ko citas valstis, tajā skaitā kaimiņvalstis, domā un dara mūsu reģionā un mums tuvos reģionos.»
Sēdes laikā VL-TB/LNNK deputāti savus iespaidus izteica arī sociālajā tīklā Twitter.com, kurā J. Dombrava ierakstīja: «Ja debates turpināsies, tad gan valdības stabilitāte būs apdraudēta.» Einārs Cilinskis ziņoja, ka «Saeimā turpinās debates par nekaunību, aroganci un uzpūtību». Savukārt viņa kolēģe Vineta Poriņa izteica nožēlu, ka lielu tautas daļu ārlietu ministrs nodēvējis par ekstrēmu. E. Rinkēviča partijas biedrs Valdis Zatlers gan uzskata, ka «arī ekscentriski viedokļi pieder pie lietas un šīs debates bija interesantas». Arvils Ašeradens (Vienotība) pieļāva, ka tās ieies vēsturē ar to, ka lielākie pārmetumi izskanējuši no koalīcijas partneriem. Iespēju novērtēt Latvijas ārpolitiku plaši izmantoja arī opozīcijas deputāti no Saskaņas centra un Zaļo un Zemnieku savienības. ZZS frakcijas deputāte Iveta Grigule aicināja premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) pildīt dotos solījumus un panākt, lai Latvijai «Kohēzijas aploksne būtu saglabāta esošajā apjomā» un lai lauksaimniecības platību maksājumi pieaugtu līdz 80% no Eiropā vidējā apjoma. Ja EK neatbalstīšot Latvijas taisnīgo un pieticīgo prasību, ZZS prasīs V. Dombrovskim uzlikt veto balsojumā par ES daudzgadu budžetu, sacīja I. Grigule.