Sprinteris Arājs ceļu uz Parīzi bija mērojis no Amerikas. Jaunajam sportistam nav lielas pieredzes par to, kā būtu labāk pielāgoties laika joslu maiņai, tāpēc tika izlemts piektdien ierasties sacensību vietā un jau nākamajā dienā iziet skrejceliņā. Priekšskrējienu Ronalds veica ļoti pārliecinoši, finišēdams pirmais ar laiku 6,70 sekundes un atstādams iespaidu, ka tā nav viņa iespēju robeža Parīzē, taču aiz kadra palika neliels kājas aizmugurējā muskuļa iestiepums. Fizioterapeits Māris Eikens pirms pusfināla darīja, ko varēja, taču Arājs par simt procentiem vairs nebija gatavs cīnīties par vietu finālā. Arī gatavība vairs nebija tik laba kā rīta skrējiena laikā.
Arājam palikšana ārpus fināla bija daudz sāpīgāka nekā pārējiem Latvijas vieglatlētiem. Visiem apmaksājot vienādus ceļa izdevumus līdz Parīzei - 200 latu katram -, Arājam no savas kabatas nācās piemaksāt 500 latu par biļeti. Ja būtu iekļuvis labāko astoņniekā, kas, starp citu, nevienam no Latvijas sportistiem neizdevās, Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) bija solījusi segt visus ceļa izdevumus.
Lauma Grīva tāllēkšanas sacensībās jau pirmajā mēģinājumā uzrādīja savu labāko rezultātu telpās - 6,53 metri. Otrajā mēģinājumā - 6,38 m, bet trešo - neieskaitīja. Portugāliete Naide Gomeša un baltkrieviete Mirončika-Ivanova pēdējās iespraucās finālā ar vienādu rezultātu 6,58 metri. Eiropas čempionātā pagājušajā vasarā Barselonā Laumai līdz finālam pietrūka divu centimetru.
Parīzē no Baltijas valstu vieglatlētiem vislabāk veicās lietuviešiem. Pieccīņā Austra Skujīte izcīnīja sudraba medaļu. Vēl trīs Lietuvas sportisti iekļuva finālā. Igaunijai pieccīņniece Kaje Kande izcīnīja augstāko - astoto - vietu. Latvijai divas desmitās vietas - tāllēcējam Elvijam Misānam un pieccīņniecei Aigai Grabustei.
Augstvērtīgu sacensību rezultātu uzrādīja Francijas trīssoļlēcējs Tedijs Tamgo. Divas reizes viņš piezemējās pie 17,92 metru atzīmes, kas ir jauns pasaules labākais sasniegums telpās.