Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pērn Latvijā reģistrēti 1626 ādas vēža slimnieki, kas ir par 458 gadījumiem vairāk nekā vēl pirms gada. Kā Dienai norādīja SPKC pārstāve Anete Vilciņa, analizējot saslimstības pieaugumu ar ādas vēzi, saslimstība ar melanomu šobrīd nav vērtējama kā dramatiska - situācija ir stabila, un pēdējais nozīmīgākais saslimstības pieaugums reģistrēts 2010. gadā. Tomēr pieaugums ir jūtams nepigmentētā ādas vēža grupā. Piemēram, pērn reģistrēts 1413 jaunu saslimšanas gadījumu, 2011. gadā tie bija 1272 jauni pacienti. A. Vilciņa arī uzsvēra, ka pēdējos trijos gados ir palielinājies agrīni atklāto ādas vēža gadījumu skaits.
Tieši informatīvo kampaņu dēļ, kas norisinājušās vairākus gadus, cilvēki biežāk vēršas pie ārsta, tāpēc vairāk arī tiek konstatēta saslimstība, Dienai pastāstīja biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls. Tāpat pēdējos 15 gados ir ievērojami uzlabojusies diagnostika. Savukārt negatīvais faktors ir maldīgā iedzīvotāju attieksme pret iedegumu - tiek uzskatīts, ka iedegums ir veselības, labsajūtas un labklājības pazīme. To gan ietekmējot arī reklāmas. «Piemēram, maksā par 10 minūtēm solārijā un sauļojies, cik gribi. Ko nozīmē, cik gribi? Kamēr cilvēks nodeg vai viņam rodas ļaundabīgi veidojumi?» neizpratnē ir R. Karls. Pašreizējo sauļošanās paradumu rezultātus statistikā gan varēs redzēt pēc vairāk nekā 10 gadiem, piebilda A. Vilciņa.
Lai uzlabotu situāciju, atbildīgajām institūcijām vajadzētu iesaistīties problēmas risināšanā, kas šobrīd netiek darīts vispār, uzskata R. Karls. Pēc viņa domām, valstij vajadzētu nodrošināt bezmaksas skrīninga iespējas riska grupai, iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem. Tāpat ir nepieciešams iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā zāles, kuras tiek izrakstītas pacientiem ar ādas vēža diagnozi. «Mēs, dermatologi, protams, varam kliegt par šo problēmu gan individuāli, gan kopā, taču bez valsts iesaistīšanās ar ādas vēzi slimos arvien vairāk un sekas būs dramatiskas,» piebilda R. Karls. Tam piekrīt arī dermatoveneroloģe Olga Zaikovska, norādot, ka pacientu maksātspēja ir ļoti zema, tāpēc daļa pie ārsta nedodas. Viņa atzina, ka patiesais pacientu skaits, kuriem potenciāli var attīstīties ādas vēzis, varētu būt tuvu 50 000. Tāpēc nopietni jāizstrādā risinājums. Tāpat pašiem cilvēkiem ir jāmaina attieksme. Kā norādīja R. Karls, ādas vēzis jebkurā tā stadijā nepazudīs pats no sevis, tāpēc cilvēkiem ir jāpārvar bailes un jādodas pie ārsta.
Lai problēmai pievērstu lielāku sabiedrības un valsts uzmanību, šonedēļ tika sākta informatīvā kampaņa Dzīvo ar veselu ādu, kuras laikā līdz 6. oktobrim darbosies informatīvais tālrunis 20242222, pa kuru iespējams konsultēties neklātienē, sūtot sava vai dzīvesbiedra, radinieka vai citādi tuva cilvēka ādas problēmas attēlu. Kampaņas noslēgumā ārsti veiks apkopojumu par to, kas notiek ar senioru ādu.