gadā onkoloģiskas slimības diagnosticētas 8268 cilvēkiem, savukārt 2008.gadā - 9577, bet 2007.gadā - 10 277 cilvēkiem. VEC gan pagaidām lūdz pērnā gada datus nesalīdzināt ar iepriekšējo gadu statistiku, jo dati tiekot precizēti un izvērtēti. Precīzi skaitļi būšot tikai martā. Taču, kamēr tiek gaidīts pavasaris, mediķi atgādina, ka saslimstība ar vēzi neiet mazumā un, laikus diagnosticējot onkoloģiskas slimības, ir krietni labākas iespējas ārstēties. Nav nekāds noslēpums, ka Latvija Eiropas valstu vidū ir līdere ar ielaistajām vēža stadijām.
Diena jau rakstījusi - pēc tam, kad krasi pieauga līdzmaksājumi medicīnā, pērn virkne slimnīcu sūdzējās par to, ka nākas uzņemt pacientus ar dažādām ļoti ielaistām kaitēm, atsevišķās slimnīcās arī rudenī saruka rindas uz dārgajiem izmeklējumiem, jo pacienti no tiem atteicās vai tos pārlika, nespējot samaksāt 10 vai pat 25 latu lielo līdzmaksājumu. Toreiz atsevišķi ārsti norādīja - šādi arī var laikus neatklāt vēzi.
Aptaujājot slimnīcas, mediķi ir nedaudz izbrīnīti par VEC statistiku - apgalvo, ka neesot manījuši būtisku pacientu kritumu. Viņi pieļauj - varbūt kļūda ir reģistrā vai arī pašas ārstniecības iestādes grēkojušas, neatsūtot pilnīgu informāciju. Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra direktors Viesturs Krūmiņš rosina gaidīt martu, kad dati būšot pilnīgāki. «Tagad vairāk ir subjektīvi spriedumi. Subjektīvi liekas, ka skaits ir nedaudz mazāks, bet tas varēja būt jūlijā,» viņš saka. Te skaidrojums varētu būt jūlijā notikušās krasās reformas veselības aprūpē, jo pacienti bijuši neziņā, ko valsts kompensē un kas ir tikai par maksu, tādēļ, iespējams, viņu bija mazāk. Arī atsevišķi kolēģi «subjektīvi» izteikušies, ka pērn bijis vairāk ielaistu onkoloģisko slimību. Piejūras slimnīcas Onkoloģiskās klīnikas vadītāja Anna Krilova par darba apjomu nemaz nesūdzoties, pērn daudziem pacientiem «diagnosticējām arī hroniskas ādas izmaiņas, ādas vēzīšus, tie, visticamāk, ar solārijiem saistīti».
Pērn Veselības ministrija (VM) vēlējās īpaši akcentēt agrīno vēža diagnostiku, sākot ilggadēju valsts programmu - organizēto dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu. No visām sievietēm, kurām izsūtītas uzaicinājuma vēstules, aptuveni 21% sieviešu atsaucās, un viņām veikti mamogrāfijas izmeklējumi, 13% sieviešu devās pie ginekologa veikt citoloģisko analīzi, liecina Veselības norēķinu centra dati. P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs ārsts Arvīds Irmejs saka - dati par programmas apmeklētību liecina, ka tās sākums ir veiksmīgs. Tiesa, valstīs, kurās jau ilgstoši ir šādas programmas, atsaucība esot 70- 80%. A.Irmejs arī stāsta - pērn skrīninga programmā bija gadījumi, ka ļaundabīgās šūnas konstatētas sievietēm, kuras par tām pat nav nojautušas un «izjustu tikai pēc kādiem diviem gadiem».