Dmitrijs atzīst, ka saskarsme ar vietējo sabiedrību vairāk saistīta ar darba uzdevumiem un biznesa vidi, mazāk - ar brīvo laiku. Japānas uzņēmējdarbības vide pēc traģēdijas attapusies ātri - divas nedēļas bijis tāds kā pārtraukums, klusums, bet tagad darbs atjaunojies. «Cilvēki darbojas ļoti vienoti, augsti novērtēju un varu ņemt par piemēru, cik līdzatbildīga ir japāņu attieksme pret notikušo nelaimi un seku likvidēšanu,» stāsta Dmitrijs.
«Nav izteiktas panikas, kā to rāda ārvalstu mediji. Ir apzināti zaudējumi, ir ārkārtīgi liela uzticība valdībai un katrs individuāli zina savu atbildības jomu - katrs japānis apzinās, ka nevar novērst zemestrīci vai situāciju atomelektrostacijā, tāpēc labāk ir netraucēt un pieņemt tagad noteiktos ierobežojumus.»
Viņš skaidro, ka iedzīvotāji ir aicināti taupīt elektroenerģiju, arī pats dzirdējis, ka Tokijas piepilsētās laiku pa laikam to atslēdz, taču, dzīvojot pilsētas centrālajā daļā, pašam to vēl nav nācies izjust. Ielas ir pustumšas, veikalos nedarbojas eskalatori, bet visi to pieņem, un ne sabiedrībā, ne medijos nav pat dzirdēts, ka kāds ko iebilstu vai uzdrošinātos izteikt neapmierinātību ar notiekošo.
Diplomāts seko līdzi informācijai gan vietējos, gan starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos un ir ievērojis krasu atšķirību tās pasniegšanas veidā: «Te vietējie notikušo pasniedz kā traģēdiju, kas diemžēl notika, un tagad jāmēģina darīt visu, lai atjaunotu ierasto dzīves ritmu, bet, skatoties starptautiskos ziņu kanālus, skatītājiem tiek radīta sajūta, ka viss ir iznīcināts, vēl tiek gaidīts kas briesmīgāks un japāņi mūk, kas ir stipri pārspīlēti.»
Pēc traģēdijas viņš darbā izjutis pieaugošu interesi no Latvijas uzņēmēju puses, īpaši kokrūpniekiem, kuri bijuši ieintereseēti dzīvojamā fonda atjaunošanā. Nedēļu pēc traģēdijas gan interesēties bijis pāragri, taču šāda iespēja vēlāk noteikti varētu būt, un lielākas biznesa iespējas varētu pavērties tiem, kas septembrī piedalīsies starptautiskajā būvniecības izstādē, uzskata LIAA pārstāvis.