Ko var, to dedzinām krāsnīs, kamīnos un ugunskuros, ieskaitot pērnās lapas un sakritušos zarus dārzā. Pie ugunskura jāstāv un uz to jālūkojas. Gan drošības dēļ, jo dzirkstele var ielēkt sausajā zālē, gan lai nomierinātu nervus un prātu. Ugunskurs rāmi deg visu dienu, un tā ir labi pavadīta diena. Pēc pāris dienām pelnus noteikti vajadzētu izkaisīt dārzā - gan zem ogu krūmiem, gan mauriņā, kurā varbūt iezagusies sūna.
Arī pārējie atkritumi jāšķiro! Norbai - sašķirotus papīrus, plastmasu, dzelžus un citus krāmus. Tas nekas, ka vienā konteinerā - atkritumi ir sašķiroti, un es savu patriota pienākumu esmu izpildījusi.
Man jau patīk krīze valstī - cilvēki sākuši domāt, vai tiešām viss jāmet laukā vai vēl tomēr var ko salabot vai piedāvāt kādam, kam to mantu vajag. Par to, kur var nodot nevajadzīgas, bet vēl labas lietas, interesēties www.ziedot.lv, bet, kā rīkoties ar dažādiem atkritumiem, - www.atkritumi.lv.
Saprotams, es jau labu laiku ar vienu kāju stāvu dārzā - pētu, kas tur uzrokams, stādāms, pārveidojams, bet vispirms - tas ir jāsatīra, lai zaļā zālīte spētu izspraukties un to nesmacētu pērnās lapas. Jāiekārto nākamā komposta kaudze, jāpalabo šur tur sašķiebies žogs, jāizgriež augļu koki un krūmi, jānotīra un jāizliek dārzā galds un krēsli, jāuzliek šūpuļtīkls. Jāpārbauda arī instrumenti - kādi nu man tie ir - lāpstas, grābekļi, zāģi un citi vērtīgi priekšmeti. Ko nu liegties, viens zāģītis tika atrasts dārzā zem ābeles, kur tas bija rūsējis visu ziemu. Pamazām aproku arī augļu kokus, krūmus un sāku rušināties pa dobēm. Šie darbiņi izvēdina galvu, plaušas un cerīgi runā par to, ka būs ne tikai brīnumains pavasaris un silta vasariņa, bet arī bagātīgs rudens un mierīga, sniegaina ziema.
Tā mājas dzīve pamazām pārtop dārza dzīvē, un labi, ka šajā ziņā nekas nav mainījies.