Daudzviet Rietumeiropas valstīs sākumskolas ir atsevišķos korpusos, un skolas vide ir piemērota maziem bērniem - telpas ir krāsainas, plašas, tās bieži ir sadalītas interešu stūros, kuros bērni aktīvi darbojas, izriet no privātskolas un bērnudārza Patnis valdes priekšsēdes Zanes Ozolas teiktā. Tas gan nenozīmējot, ka bērni šajās valstīs vispār nesēdētu skolas solos - viņu nodarbības ir kombinētas. Savukārt Latvijā sākumskolu vide ir krietni akadēmiskāka nekā ārzemēs, pirmās klases daudz neatšķiras no «lielo bērnu klasēm», stāsta Z. Ozola.
Francijas Izglītības ministrijas sākumskolu ģenerālinspektors Žils Petro intervijā Dienai stāstīja, ka viņa valstī izglītības sākumposms lielākoties ir triju gadu vecumā, kad bērni sāk mācīties pirmskolas klasēs. Savukārt skolas gaitas mazie francūži sāk no sešu gadu vecuma. Ž. Petro norādīja, ka pirmskolā, kur klasē ar aptuveni 26 bērniem strādā ne tikai skolotājs, bet arī skolotāja palīgs, bērni solos tiešām nesēž. «Ja ieiesiet šajā klases telpā, redzēsiet, ka telpa ir sadalīta atsevišķās zonās. Vienā ar bērniem notiek diskusijas, citur notiek sagatavošanās skolai, kur jau varbūt bērni mācās lasīt, vēl citur - kādas radošas nodarbības. Bērni darbojas grupās, skolotājs iet no vienas grupas pie otras,» stāsta Ž. Petro. Tomēr no sešu gadu vecuma bērniem telpa ir vairāk ierobežota, «viņi tiešām sēž skolas solā». Tas nozīmējot, ka skolotājam jāprot piemēroties, klasē jābūt lielākai kustībai, piemēram, darbam grupā jāmijas ar individuālo darbu.