Degvielas tirgus ir dinamisks un dzīvs, un droši var teikt, ka to uz priekšu virza asa konkurence. Rentabilitāte ir zema, un apgrozījuma kāpināšanas nolūkā lielajiem uzņēmumiem ir izdevīgi pārņemt mazos nozares komersantus. Vairāki no mazajiem uzņēmumiem kļuvuši par kāda liela uzņēmuma franšīzi. Degvielas tirgotāju skaits mazajam Latvijas tirgum ir milzīgs, un patlaban notiekošie procesi liek domāt - šī tendence nezudīs, un nākotnē degvielas uzpildes staciju kļūs vairāk, toties degvielas patērētāju skaits nemainīsies vai pat samazināsies.
Dūžu pārbīdes
Latvijā pašlaik ir 121 degvielas mazumtirgotājs. Lielākie no tiem pirmajā pusgadā bija Statoil (no nākamā gada to sauks par Circle K, uzņēmuma juridiskais nosaukums jau kopš 1. aprīļa ir Circle K Latvia), Neste, kā arī LUKoil (pašlaik tā īpašnieks ir Viada Latvija), liecina Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes preču aprites rādītāji. Apstākļos, kad degvielas uzpildes staciju (DUS) daudzums nemazinās, bet patērētāju nekļūst vairāk, konkurence «ir ļoti asa», vērtē Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Sergejs Semjonovs. «Mazajiem degvielas tirgotājiem ir grūti izdzīvot, tāpēc lielākie cenšas tos pārņemt savā pārziņā. Redzams, ka mazie degvielas uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti vai pievienojas franšīzei,» viņš pauž un piebilst: «Prieks, ka Latvijā atgriezās Shell.»
Paziņojums šogad aprīlī par Shell atgriešanos Latvijas tirgū bija pārsteigums daudziem. Uzņēmums no Latvijas aizgāja jau 2003. gadā, bet šogad uzņēmums Baltic Fuel Retail Partners noslēdza zīmola licences līgumu ar Shell, kam Austrumeiropas reģionā esot lieli plāni. Jau vasarā tika atvērtas pirmās trīs Shell degvielas uzpildes stacijas, un līdz gada beigām to skaits sasniegšot desmit, un paredzēts to palielināt arī turpmāk.
Vērienīgākais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums Latvijā ir Circle K Latvia (agrāk Statoil Fuel & Retail Latvia), kas benzīntanku nosaukumu un vizuālo identitāti atbilstoši jauno īpašnieku vārdam gan nemainīšot agrāk kā nākamgad. Uzņēmums savu stratēģiju nolēmis virzīt jau labi pārbaudītajās Statoil tradīcijās, un, pēc SIA Circle K Latvia izpilddirektores Guntas Jēkabsones teiktā, zīmola maiņa darbībai netraucēšot.
«Statoil nepārtraukti domā par attīstību. Analizējam ne tikai iespējas atvērt jaunas degvielas uzpildes stacijas, bet skatāmies arī uz to, kādas ir franšīzes iespējas. Zīmola maiņa šo procesu neietekmēs, joprojām būsim atvērti piedāvājumiem, kā arī paši vērtēsim attīstības iespējas, turklāt ne tikai būvējot stacijas, bet domājot arī par jauniem produktiem un pakalpojumiem,» Dienai stāsta G. Jēkabsone. Uzņēmums šogad arī sācis jaunu uzņēmējdarbības formu, Vecrīgā atverot nelielu Statoil pārtikas veikalu, kurš vispār nav saistīts ar DUS un nepiedāvā degvielas uzpildi. «Turpinām analizēt iespējas citu šādu veikalu atvēršanai nākotnē,» stāsta G. Jēkabsone.
Savukārt uzņēmumam LUKoil aprīļa sākumā mainījās īpašnieki. Uzņēmumu pārdēvēja par AMIC Latvija. Vienošanās par austriešu kompānijas AMIC plāniem iegādāties aptuveni 230 LUKoil DUS Lietuvā, Latvijā un Polijā tika parakstīta šī gada sākumā, taču gada vidū Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas mājaslapā jau tika paziņots, ka uzņēmums no 1. jūnija «pārtrauc savu saimniecisko darbību degvielas tirdzniecības jomā un savas degvielas uzpildes stacijas nodod lietošanā uzņēmumam Viada Baltija».
Saskaņā ar stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem pašmāju uzņēmums Virši-A turpinās degvielas uzpildes staciju tīkla pilnvērtīgu attīstību Latvijā, kas ietver gan DUS tīkla staciju darbības izvērtēšanu, pilnveidošanu un modernizāciju, gan arī jaunu DUS izveidi, stāsta uzņēmuma izpilddirektors Jānis Priedītis. Uzņēmuma attīstība degvielas mazumtirdzniecībā ir iespējama vairākos veidos - būvējot un attīstot jaunas degvielas uzpildes stacijas, pārpērkot citu zīmolu stacijas un arī norisinoties tirgus dalībnieku konsolidācijai. Piemēram, šā gada jūlijā Virši-A atvēra DUS Rīgā, Uzvaras bulvārī 16, kas agrāk bija zem zīmola Dinaz, savukārt kā visai nozīmīgs šī gada attīstības plāns jāmin Latvijā lielākās Virši-A DUS būvniecība Pierīgā - konkrēti, Mārupē. «Šobrīd mūsu DUS tīklā ir 54 stacijas, taču netaisāmies pie šī skaita apstāties un turpināsim tīklu attīstīt, it īpaši, koncentrējoties uz Rīgu un tās apkārtni,» stāsta J. Priedītis.
Prognozē stabilitāti
Degvielas tirdzniecības nozares spēlētāji konkurenci Latvijas degvielas tirgū dēvē par sīvu un vajadzīgu. SIA Virši-A izpilddirektors pauž: «Protams, dažu spēlētāju aiziešana un jaunu spēlētāju ienākšana, piemēram, Shell, konkurenci tikai pastiprinās. Uzskatu, ka konkurence degvielas mazumtirdzniecības nozarē ir veselīga un nepieciešama, jo līdz ar pieaugošajām klientu prasībām, plašāku piedāvājumu no tirgotājiem un lielākām iespējām klientiem izvēlēties degvielas tirgotāju tirgū kopumā uzlabojas pakalpojumu sniegšanas kvalitāte.»
G. Jēkabsone uzsver, ka Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divreiz vairāk degvielas uzpildes staciju nekā, piemēram, Vācijā. Degvielas tirgus tiek konsolidēts, lielākie DUS tīkli arvien palielina savu staciju skaitu, savukārt mazākie tīkli savas DUS pārdod. «Paredzam, ka tirgū patlaban vērojamā konkurence nākotnē aizvien saasināsies, jo iedzīvotāju skaits lielāks nekļūst, savukārt ekonomika tik strauji nepieaug, lai attīstība notiktu, balstoties tikai uz biznesa segmentu. Vienlaikus arī jāņem vērā, ka autotransports kļūst arvien ekonomiskāks un ielās redzam vairāk elektromobiļu, un tas, protams, ietekmē tirgu,» viņa norāda.
S. Semjonovs gan nav pārliecināts, vai degvielas tirgu Latvijā ievērojami ietekmēs autoparka pārmaiņas, autobraucējiem izvēloties jaunākus un ekonomiskākus spēkratus nekā ierastās automašīnas. Viņš atgādina, ka Latvijā krietni populārāki nekā Rietumeiropā ir dažāda izmēra apvidus automobiļi, kuru pircēji augstā labklājības līmeņa dēļ, visticamāk, par degvielas patēriņu sevišķi neuztraucas. «Ielās redzams, ka jau vairākus gadus teju katrs trešais automobilis ir liels džips, kas degvielu izlieto krietni vairāk nekā maza automašīna,» uzsver Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents. Tiesa, pēdējā gada laikā Latvijā kopumā benzīna patēriņš ir nedaudz sarucis, taču dīzeļdegviela pirkta vairāk nekā pirms gada, savukārt autogāzes patēriņš saruka pēc akcīzes nodokļa palielinājuma, taču tagad ir nostabilizējies.
Lielāku iespaidu uz degvielas izmantojumu un autoparku gan varētu atstāt valdības atbalstītie un vēl Saeimā skatāmie noteikumu grozījumi par auto ekspluatācijas nodokļa likmju pieaugumu no 2019. gada, kas attiektos uz vecākiem un lielākiem motoriem ar augstāku oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, tomēr precīzi to prognozēt neviens vēl neņemas.
Kopumā tuvākajā nākotnē, pēc S. Semjonova domām, degvielas tirgus attīstība Latvijā būs stabila. Tiesa, nozarei negaidīts bija septembra beigās naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC pieņemtais lēmums starptautiskajā enerģētikas forumā Alžīrijā par naftas ieguves samazināšanu, lai palielinātu naftas cenas, kas kopš 2014. gada vidus samazinājušās vairāk nekā uz pusi. Šis lēmums atstāja iespaidu uz jēlnaftas cenu, tai pieaugot par 5-6 procentiem un pēc tam atkal samazinoties. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem pērn investīcijas naftas un gāzes izpētē un ieguvē kritās par 25 procentiem, un kritums turpinās, vēsta LETA.