Ministrs atsaucas uz Lisabonas līgumu, kas principiāli atvieglos Eiropas politisko pārvaldi un dos iespēju sakārtot arī militāro stratēģiju, kas izbeigtu funkciju dublēšanos pašreizējo nacionālo vienību starpā un paaugstinātu Eiropas militāro reaģēšanas spēju. Vēl, pēc Fratīni domām, Baraka Obamas vizīte Āzijā iezīmē jaunas - Klusā okeāna - ass iespēju pasaules politiskajā kartē, tai neizbēgami vajadzētu vājināt pašreizējo Transatlantijas spēka asi.
Lai gan amerikāņi (The New York Times) sava prezidenta vizīti Ķīnā ir apveltījuši ar tādiem komentāriem kā pateicīgā aizņēmēja došanās izrādīt cieņu dižkreditoram, ar to domājot treknajos gados Ķīnas ekonomiskā brīnuma labumos virs elkoņiem iebraukušo Amerikas patērētāju, Obama pats Ķīnā gan nav saliecies permanentā pateicībā un, piemēram, nevairās izteikt aicinājumus uz mūsu platuma grādos pašsaprotamām pilsoniskām brīvībām. Tas gan neizslēdz Fratīni pravietojumu par spēka asu maiņu, un tīri principiāli šādam pavērsienam Eiropai vajadzētu būt gatavai.
Fratīni iniciatīva nenāk tukšā vietā. Jau šā gada 19.februārī Eiroparlaments ieteica izveidot ātrās reaģēšanas bruņotu vienību. Ir piemeklēts arī skanīgs nosaukums - SAFE (Eiropas sinhronizētie bruņotie spēki). Bet vēl pirmdien izskanēja ziņa (Diena, 16.XI) par Lietuvas, Polijas un Ukrainas nodomu veidot kopīgu militāru brigādi, kas ir to pašiniciatīva NATO ietvaros. Šāda kaimiņu rosība, atklāti sakot, ir par apkaunojumu Latvijai, kas nespēj NATO atlicināt solītos 2% no IK.
Var domāt, ka līdz ar institucionāli vienotiem ES bruņotajiem spēkiem mums atkristu bažas par to, cik nopietni NATO uztver sava līguma 5.paragrāfu, uz kuru tik ļoti balstās Latvijas drošība. Tomēr diez vai ES pazeminās dalībvalstu līdzdalības standartus.