Slavēja masu šāvējus
No telekanāla WDBJ7 atlaistais žurnālists Vesters Lī Flenegens, kurš trešdienas rītā Virdžīnijas štatā intervijas laikā lielveikalā nošāva divus bijušos kolēģus - reportieri Elisonu Pārkeri un operatoru Adamu Vordu -, sašāva arī pats sevi un no iegūtajiem ievainojumiem mira slimnīcā.
Policija pieļauj, ka vīrietis varētu būt veicis naida motivētu noziegumu, par ko liecinot viņa ieraksti sociālajos tīklos, kuros viņš paudis nepatiku pret E. Pārkeri un A. Vordu. Telekanāls ABC News atklājis, ka trešdienas rītā saņēmis faksu no V. L. Flenegena. Savā vēstījumā melnādainais vīrietis atklājis, ka vēlas atriebties par baltā rasista 19. jūnijā sarīkoto slaktiņu afroamerikāņu baznīcā Čārlstonas pilsētā Dienvidkarolīnas štatā.
Vēstulē V. L. Flenegens arī žēlojies par rasu diskrimināciju un seksuālu uzmākšanos, ko pret sevi it kā izjutis no baltajiem kolēģiem agrākajā darba vietā, un slavināja slepkavniekus, kas sarīkojuši masu apšaudes ASV mācību iestādēs. «Manas dusmas nepārtraukti pieauga. Es biju kā muca ar šaujampulveri, kas jebkurā brīdī var uziet gaisā,» rakstīja vīrietis. Slepkavnieks arī atzinis, ka viņu nomākusi depresija, kuras dēļ viņš gribējis izdarīt pašnāvību.
Telekanāla WDBJ7 vadītājs Džefrijs Markss V. L. Flenegenu raksturoja kā «nelaimīgu cilvēku», ar kuru bijis «grūti sastrādāties», jo viņš «vienmēr izmantoja izdevību citiem pateikt ko aizskarošu». Pēc tam kad žurnālistam paziņots par atlaišanu, viņš bijis tik saniknots, ka viņa savaldīšanā iesaistīti apsargi.
Problēma cilvēku galvās
Par notikušo nožēlu izteikusi ASV prezidenta B. Obamas administrācija, kas aicinājusi Kongresu pieņemt stingrā kus šaujamieroču kontroles likumus. «Tas bija kārtējais piemērs vardarbībai ar šaujamieročiem, kas ir kļuvusi par pierastu lietu lielākās un mazākās kopienās visā valstī,» paziņoja Baltais nams. «Ir pašsaprotami soļi, kurus var spert tikai Kongress, lai reāli samazinātu vardarbību ar šaujamieročiem. Kongress to varētu paveikt tā, lai neierobežotu likumpaklausīgo amerikāņu konstitucionālās tiesības.»
Iepriekš B. Obama ir izteicies, ka likumdevēju nespēja pieņemt stingrākus šaujamieroču aprites likumus sagādājusi viņam vislielāko vilšanos prezidentūras laikā. «ASV ir vienīgā attīstītā valsts, kurā nav adekvātu šaujamieroču kontroles likumu,» viņu citē ziņu aģentūra AFP. 2012. gadā B. Obama ierosināja reformēt šaujamieroču aprites likumus, tostarp paredzot stingrāk pārbaudīt personas, kas vēlas iegādāties šaujamo. Kongress reformu noraidīja.
Arī bijusī ASV valsts sekretāre un favorīte uz Demokrātu partijas nomināciju 2016. gada prezidenta vēlēšanās Hilarija Klintone uzskata, ka valstij ir jārīkojas, lai samazinātu vardarbību ar šaujamieročiem. «Ir svarīgi, lai mēs vēl vienu briesmīgu atgadījumu [kurā iesaistīti šaujamieroči] neaizmirstu, bet darītu vairāk, lai novērstu briesmīgās slepkavības, kas ir pārņēmušas mūsu valsti,» H. Klintoni citē Politico.com.
Savukārt miljardieris un populārākais pretendents uz Republikāņu partijas nomināciju nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanās Donalds Tramps ir pret stingrākiem šaujamieroču kontroles likumiem. «Tā nav šaujamieroču problēma, tā ir garīga problēma,» viņš sacīja telekanālam CNN. «Šajā gadījumā jautājums nav par likumiem, bet par cilvēkiem.»
Republikāņu prezidenta amata kandidāts 2008. gada vēlēšanās senators Džons Makeins uzskata, ka valdībai ir jāpilnveido sistēma, kas reģistrē personas ar garīgām problēmām, lai neļautu tām iegūt šaujamieročus.