Tas, cik drīz beigsies budžeta krīze, būs atkarīgs no Kongresā pārstāvēto Demokrātu un Republikāņu partijas politiķu spējas atrisināt dziļās domstarpības. Bet laika nav daudz, jo jau pēc divām nedēļām pienāks galējais termiņš, lai paceltu Savienoto Valstu parādu griestus un Vašingtona varētu turpināt aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos.
Mazāk nozīmīgie
Kongresam līdz pirmdienas beigām bija jāpieņem valsts 2014. gada budžets. Tas netika izdarīts, jo demokrāti, kam ir vairākums Kongresa augšpalātā - Senātā -, noraidīja republikāņu kontrolētās apakšpalātas - Pārstāvju palātas - atbalstīto budžeta likumprojektu, kas uz gadu atlika ASV prezidenta Baraka Obamas virzītās un 2010. gadā apstiprinātās veselības aprūpes reformas ieviešanu.
Reforma, kas stājās spēkā vakar, paredz obligātu veselības apdrošināšanu visiem amerikāņiem. Republikāņi iestājas pret to, jo uzskata, ka daudzi darba devēji, kam turpmāk būs jāveic lielākas sociālās iemaksas par saviem darbiniekiem, nebūs spējīgi izpildīt valdības prasības. Pārstāvju palātas spīkers no Republikāņu partijas Džons Bēners paziņoja, ka reformas atlikšana ir «godīguma jautājums».
Demokrāti ar prezidentu B. Obamu priekšgalā apvainoja politiskos konkurentus bērnišķīgumā un centienos atspēlēties par zaudējumu pērn notikušajās prezidenta vēlēšanās, kā arī brīdināja par budžeta nepieņemšanas nopietnajām sekām. «Federālo iestāžu darbības apturēšanai būs reāla ekonomiskā ietekme uz reāliem cilvēkiem,» paziņoja B. Obama. «Tas ir kā ielikt mietu mūsu ekonomikas zobratos laikā, kad tie ir sākuši uzņemt apgriezienus.»
Ne visas valsts iestādes kopš otrdienas ir pārtraukušas darbu. Federālajās institūcijās strādājošos iedala «nozīmīgajos» un «mazāk nozīmīgajos». Šajā gadījumā piespiedu bezalgas atvaļinājumā būs spiesti doties aptuveni 800 tūkstoši «mazāk nozīmīgo» kategorijā iekļauto valsts darbinieku, raksta Washington Post.
Tuvākajā laikā apmeklētājus neuzņems ASV Nacionālais zooloģiskais parks un 19 muzeji, to skaitā pasaulē visvairāk apmeklētais Nacionālais dabas vēstures muzejs. Darbu pārtrauks arī lielākā daļa nacionālo parku.
Aptuveni pusei no 800 tūkstošiem civilo darbinieku Aizsardzības departamentā jeb Pentagonā var nākties palikt mājās, tomēr daļa var būt spiesta strādāt bez atalgojuma. Tajā pašā laikā 1,4 miljoni aktīvo militārpersonu turpinās dienestu un saņems atalgojumu.
Darbu turpinās arī citas ar nacionālo drošību saistītas institūcijas, piemēram, Federālais izmeklēšanas birojs un Robežsardze. Tāpat dīkstāve neskars gaisa satiksmes kontrolierus.
Valsts departaments jeb ārlietu resors turpinās sniegt konsulāros pakalpojumus, kamēr būs pieejams finansējums. ASV vēstniecība Rīgā otrdien sociālajā tīklā Twitter vēstīja, ka nepārtrauc darbu.
Priekšā smaga cīņa
Pēdējoreiz ASV valdības iestāžu darbs daļēji tika pārtraukts 1995. gadā, un paralīze ilga 21 dienu. Nav paredzams, cik ilgi turpināsies pašreizējā dīkstāve, jo to var pārtraukt tikai Kongress, apstiprinot nākamā gada budžetu. Viss būs atkarīgs no tā, vai republikāņi atteiksies no savām prasībām, jo demokrāti negrasoties piekāpties.
Kongresu gaida vēl viens milzu pārbaudījums, jo nav atlicis daudz laika līdz 17. oktobrim, kad ir jābūt apstiprinātiem jaunajiem ASV valdības parādu griestiem. 2011. gadā apstiprinātais parāda limits - 16,7 triljoni dolāru (8,7 triljoni latu) - tika pārsniegts maijā, un to ir nepieciešams pacelt, lai valdība arī turpmāk varētu aizņemties līdzekļus savu izdevumu segšanai. Griestu nepacelšana nozīmētu ASV maksātnespēju.
Viss liecina, ka arī par šo jautājumu Kongresā būs asas cīņas. Republikāņi ir gatavi atbalstīt parādu griestu celšanu, ja demokrāti piekāpsies vairākos jautājumos, piemēram, veikt izmaiņas veselības aprūpes reformā.