ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka A. A. el Libi «izplānoja un palīdzēja realizēt plānu, kurā gāja bojā simtiem cilvēku, visai daudz amerikāņu», citēja ziņu aģentūra AFP. «Mums tam ir spēcīgi pierādījumi. Viņš tiks saukts pie atbildības.» 1998. gada sprādzienos gāja bojā vairāk nekā 220 cilvēku, bet vēl ap pieciem tūkstošiem guva ievainojumus.
A. A. el Libi ir svarīga persona organizācijas rindās, un viņa notveršana ir viens no lielākajiem ASV panākumiem teroristu apkarošanā kopš 2011. gada operācijas, kurā nogalināts Al Qaeda līderis Osama bin Ladens, raidsabiedrībai BBC uzsvēra Savienoto Valstu izlūkdienesta bijušais darbinieks Malkolms Venss.
Lībijas galvaspilsētā Tripolē dzimušais 49 gadus vecais vīrietis meklēts vairāk nekā desmit gadu, un par viņa notveršanu tika solīta piecu miljonu dolāru (2,6 miljoni latu) liela atlīdzība.
A. A. el Libi nogādāts Ņujorkā, lai gan ASV izmeklētāji bija iecerējuši viņu vēl nedēļām ilgi nopratināt uz Vidusjūrā bāzētā flotes kuģa San Antonio. Vīrieti ASV spēki sagūstīja speciālā operācijā 5. oktobrī Tripolē un pēc tam nogādāja uz kuģa, lai nopratinātu. Taču A. A. el Libi, kurš ciešot no hepatīta, atteicies uzņemt ēdienu vai ūdeni, tādēļ pagājušās nedēļas nogalē nogādāts Ņujorkā, vēstīja telekanāls CBS News.
Daži eksperti apšaubījuši, vai A. A. el Libi spēj sagādāt ASV izmeklētājiem informāciju, ko tie nopratināšanā vēlas iegūt par Al Qaeda. Izskanējušas runas, ka sagūstītais vīrietis jau pirms vairākiem gadiem attālinājies no teroristu tīkla. Taču, ņemot vērā A. A. el Libi pagātni Al Qaeda rindās, viņš varētu sniegt vērtīgu informāciju par grupējuma vēsturi.
A. A. el Libi sagūstīšana izsaukusi neapmierinātību Lībijā, kurā izskanējuši pārmetumi, ka ASV īpašo uzdevumu vienības SEAL operācija bijusi Lībijas suverenitātes pārkāpums. Lībijas valdība pieprasījusi paskaidrojumus no ASV un uzsvērusi, ka it visi lībieši būtu jātiesā tās zemē, taču Vašingtona iebildusi, ka operācija notikusi atbilstoši likuma normām.