Var palikt bez meža gaļas
Savienoto Valstu Kongress līdz 1. oktobrim, kad sākās fiskālais gads, nepieņēma valsts budžetu, jo republikāņi uzstāja, ka ir jāatliek B. Obamas ierosinātā veselības aprūpes reforma, kas bija centrālais jautājums demokrātu kampaņā pirms prezidenta vēlēšanām pagājušajā gadā.
Kongress reformu atbalstīja 2010. gadā, bet 2012. gadā tai zaļo gaismu deva arī Konstitucionālā tiesa, tādēļ demokrāti neredz pamatu, kāpēc reformas ieviešana būtu jāatliek. Savukārt republikāņi tagad vēlas, lai tiktu pārskatīti atsevišķi reformas punkti. Demokrāti šajā jautājumā ir nelokāmi, tāpēc jauno valsts budžetu pagaidām nevar apstiprināt.
Tādēļ daudzas valdības finansētas iestādes jau desmit dienas pilnībā vai daļēji ir pārtraukušas darbu, bet simtiem tūkstošiem strādājošo devušies piespiedu brīvdienās. Valsts iestāžu paralīze ietekmē arī privātos uzņēmumus un to darbiniekus.
Negatīvs efekts ir visu nacionālo parku slēgšanai. Piemēram, Lielā kanjona apkaimē, ko šajā gadalaikā parasti dienā apmeklē vidēji 18 tūkstoši tūristu, darbs ir apstājies viesnīcās, ēstuvēs, tūrisma uzņēmumos un veikalos. Daudzi cilvēki bijuši spiesti vērsties pašvaldību pārtikas bankās.
Savukārt valsts nomaļākajā štatā Aļaskā daudzas ģimenes pirms ziemas var palikt bez ierastajiem meža gaļas krājumiem, jo medniekiem ir aizliegts medīt federālajai valdībai piederošajās teritorijās, raksta Reuters.
Situācija ir nepatīkama uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus. Viens no tādiem ir pasaulē lielākais bruņojuma ražotājs Lockheed Martin, kas šonedēļ paziņoja, ka tam nāksies palaist bezalgas atvaļinājumā 3000 darbinieku, un brīdināja, ka šis skaits var pieaugt, ja kongresmeņi tuvākajā laikā neapstiprinās budžetu.
Maksātnespēja Helovīnā
Jaunā budžeta pieņemšana nav vienīgais ASV politikas karstais kartupelis, jo sašķeltajam Kongresam līdz 17. oktobrim ir jāpaceļ valdības parādu griesti, kas pašlaik ir 16,7 triljoni dolāru (8,7 triljoni latu), lai valdība arī turpmāk varētu aizņemties līdzekļus izdevumu segšanai.
Arī šajā gadījumā šķēršļus rada republikāņi, kuri atbalstīšot parādu griestu pacelšanu tikai tad, ja tiks panākta vienošanās par apjomīgu budžeta izdevumu samazinājumu. Pret to ir demokrāti ar B. Obamu priekšgalā. «Izspiešana nevar būt daļa no mūsu demokrātijas,» otrdien paziņoja ASV prezidents, kurš ir gatavs runāt ar republikāņiem tikai tad, ja tie atkāpsies no savām prasībām.
Viņš brīdināja, ka ASV aizņemšanās sliekšņa nepacelšana var sagraut finanšu tirgus, iedragāt pasaules uzticību Savienotajām Valstīm un izraisīt dziļu ekonomikas lejupslīdi.
Ja Kongress patiešām līdz 16. oktobra pusnaktij nepalielinās parādu griestus, tad tas nenozīmē, ka 17. oktobrī ASV automātiski būs maksātnespējīgas. Tomēr situācija būs smaga, jo Centrālā banka vairs nevarēs aizņemties ārējos tirgos, bet tās rīcībā būs palikuši tikai 30 miljardi dolāru (15,3 miljardi latu), lai segtu valsts izdevumus.
Tā kā Vašingtona par katru iztērēto dolāru iekasē tikai 70 centu, tad ir skaidrs, ka tai ļoti drīz aptrūksies līdzekļu, lai izpildītu saistības. Prognozes liecina, ka reāla ASV maksātnespēja varētu iestāties 31. oktobrī, kad amerikāņi atzīmē Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Helovīnu.
«Maksātnespēja būtu bezprecedenta gadījums [ASV vēsturē], un tā būtu potenciāli katastrofāla un negatīvi atsauktos visā pasaulē,» šonedēļ paziņoja ASV Centrālā banka.
Prezidents B. Obama mierina satrauktos finanšu tirgus un citas pasaules valstis, solot, ka ASV arī turpmāk pildīs saistības. «Mans vēstījums pasaulei ir, ka Savienotās Valstis vienmēr ir samaksājušas savus rēķinus un darīs to arī turpmāk,» drošs ir Baltā nama saimnieks, kurš uzsver, ka katrā demokrātiskā valstī notiek cīņas par budžetu. «Es domāju, ka lielākā daļa pasaules līderu to saprot. Viņi paši tam ir gājuši cauri, ja vien vada demokrātisku valsti.»