Izmaksu reitings
Pētījumā apskatītas 25 valstis - lielākās rūpnieciski ražoto preču eksportētājas pasaulē, no kurām nāk aptuveni 90% visas pasaules šī veida eksporta. Veidojot ražošanas izmaksu konkurētspējas indeksu, BCG vērā ņēmusi četrus rādītājus - darba algas, darba ražīgumu un energoresursu (elektrības un gāzes) cenas, kā arī valūtu kursus. Nekādas citas izmaksas (piemēram, būvniecības vai transporta) apskatā nav iekļautas. MCCI sastādīts, vadoties pēc situācijas ASV, kam piešķirti 100 nosacītie punkti. Attiecīgi - ja kādai valstij piešķirto punktu skaits ir mazāks, tad zemākas ir arī rūpnieciskās ražošanas izmaksas un otrādi.
Saraksta pirmajā (ar mazāko punktu skaitu) desmitā atrodas sešas Āzijas, divas Ziemeļamerikas un divas Austrumeiropas valstis. Viszemākais (83) konkrētais rādītājs ir Indonēzijai, kurai seko Indija (87), Meksika un Taizeme (abām 91) un tikai pēc tam Ķīna (96). Pirmo desmitnieku noslēdz Taivāna (97), Krievija (99), kas pieskaitīta pie Austrumeiropas, jau minētās Amerikas Savienotās Valstis un Polija (101). Savukārt starp lielajiem eksportētājiem visaugstākās rūpnieciskās ražošanas izmaksas ir Austrālijā (130), Šveicē (125), Francijā (124), kā arī Itālijā, Beļģijā un Brazīlijā (visām 123).
Uzlecošā zvaigzne ASV
Indeksa veidotāji iegūtos rezultātus salīdzinājuši ar situāciju, kāda tā bija 2004. gadā, nonākot pie secinājuma - desmit gadu laikā daudzās valstīs tik ievērojami mainījušās ražošanas izmaksas, ka tradicionālie priekšstati par ražošanas izmaksām dažādās pasaules daļās vairs nav aktuāli. Tā Meksika izmaksu ziņā apsteigusi Ķīnu, kamēr pati Ķīna vairs tikai nedaudz apsteidz ASV. Savukārt ražošanas izmaksas Austrumeiropā šobrīd ir aptuveni vienādas vai pat augstākas (Čehija - 107) nekā Savienotajās Valstīs.
Tieši ASV un Meksika pētījuma apskatā arī nodēvētas par «uzlecošajām zvaigznēm» - valstīm, kas pēdējo desmit gadu laikā spējušas jūtami palielināt savu globālo konkurētspēju rūpnieciskās ražošanas ziņā. Kā šo valstu galvenās priekšrocības minētas zemās energoresursu cenas, mērens algu pieaugums, augsts darba ražīgums, kā arī stabili valūtu maiņas kursi. Tā dēvētā slānekļa revolūcija ASV ļāvusi tām pazemināt energoresursu cenas par 50-200%, salīdzinot ar pārējiem lielajiem eksportētājiem (zemākās energoresursu cenas gan joprojām ir Krievijā), bet darba ražīgums ASV ir augstākais starp saraksta dalībniecēm. (Par mērenu algu pieaugumu dokumentā gan korekti nodēvēta algu stagnācija, jo, kā norāda, piemēram, aģentūra Reuters, šobrīd ASV rūpniecībā strādājošie saņem mazākas algas nekā XX gadsimta sešdesmitajos gados.)
Līdzīgas ir arī Meksikas priekšrocības, tomēr šī pētījuma rezultātā tapušā eksportējošo ekonomiku rūpnieciskās ražošanas konkurētspējas indeksa, kas veidots, ņemot vērā arī dažādu blakus faktoru - uzņēmējdarbības vides, korupcijas, loģistikas un citu -, ietekmi, pirmajā desmitniekā Meksika nav iekļauta - augstā noziedzības līmeņa un graujošās korupcijas dēļ. Korupcija, uzņēmējdarbībai nelabvēlīgā vide un loģistikas problēmas nav ļāvušas iekļūt šajā reitingā arī virknei Āzijas un Austrumeiropas valstu, tajā skaitā saraksta līderēm Indonēzijai un Indijai.
Zaudētāji un ieguvēji
Tikmēr Ķīnas kā «pasaules fabrikas» loma, pēc pētījuma autoru domām, atrodas «zem spiediena». Šajā kategorijā iekļautas vēl četras valstis, par kurām tradicionāli tiek uzskatīts, ka tajās ir samērā zemas ražošanas izmaksas - Brazīlija, Krievija, Polija un Čehija. Tam par iemeslu kļuvis ne tikai ievērojams algu pieaugums, bet arī nepietiekams darba ražīgums (piemēram, Brazīlijā darba ražīgums ir tikai 15% no darba ražīguma ASV), neizdevīgas valūtas kursu svārstības un straujš energoresursu cenu kāpums. Šo iemeslu dēļ ražošanas izmaksas Ķīnā vairs ir tikai par 4% zemākas nekā ASV (2004. gadā šis rādītājs bija 13%), izmaksas Austrumeiropā izlīdzinājušās ar izmaksām ASV, bet Brazīlijā tās pārsniedz izmaksas lielākajā daļā Rietumeiropas eksportētāju, tajā skaitā Vācijā.
Vienlaikus vairākas valstis, vispirms jau Rietumeiropā, kuras vēl pirms desmit gadiem bija zināmas ar savām augstajām ražošanas izmaksām, un to atpalicība no līderiem turpinājusi pieaugt. Tā vidējās ražošanas izmaksas Beļģijā (salīdzinot ar ASV) šajā laikā pieaugušas par 6%, Zviedrijā (116) - par 7%, Francijā - par 9%, bet Itālijā un Šveicē - par 10%. Par galvenajiem šādas situācijas cēloņiem pētījumā atzīti energoresursu cenu kāpums un zemi darba ražīguma pieauguma tempi vai pat to kritums.
Kas attiecas uz Rietumeiropu, tad par veiksmīgākajām tajā atzītas Lielbritānija (109) un Nīderlande (111). Lielbritānija ir valsts ar zemākajām ražošanas izmaksām reģionā, savukārt Nīderlande ir viena no nedaudzajām, kas aizvadītajos desmit gados spējusi uzlabot, lai arī minimāli, savu punktu skaitu reitingā attiecībā pret ASV. Abu šo valstu panākumu pamatā ir spēja palielināt darba ražīgumu.
Izdarīt pareizo izvēli
Lai arī BCG norāda, ka ražošanas izmaksas nav vienīgais faktors, kas nosaka investoru izvēli par labu tai vai citai valstij, tomēr uzsver, mūsdienu globalizācijas apstākļos, kad valstis konkurē par investoru piesaisti un to saglabāšanu, šim rādītājam var izrādīties būtiska nozīme, izvēloties vietu ilgtermiņa investīcijām.
«Daudzas kompānijas pieņem lēmumus par investīcijām ražošanā, balstoties uz sen novecojušiem priekšstatiem. Tās joprojām uzskata, ka ražošanas izmaksas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā ir augstas, bet Latīņamerikā, Austrumeiropā un lielākajā daļā Āzijas valstu, it īpaši Ķīnā - zemas. Patiesībā katrā pasaules reģionā var atrast valstis kā ar augstu, tā ar zemu ražošanas izmaksu līmeni,» izteicies BCG vecākais partneris un viens no pētījuma autoriem Harolds L. Sirkins. Šī iemesla dēļ BCG iesaka uzņēmumiem pārskatīt to klātbūtni dažādos pasaules reģionos atbilstoši šābrīža realitātei.
Jāpiebilst, ka valstu ražošanas konkurētspēju indeksi, kas balstīti uz uzņēmumu vadītāju aptaujām, gan atšķiras no BCG pētījuma rezultātiem. Piemēram, auditorfirmas Deloitte pērn pēc aptaujas rezultātiem sastādītā indeksā pirmā vieta tradicionāli tika atvēlēta Ķīnai (10 punkti, atskaites etalons), tālāk sekoja Vācija (7,98), ASV (7,84), Indija (7,65) un Dienvidkoreja (7,59). Uzņēmēji augsto astoto vietu reitingā atvēlēja Brazīlijai (7,13) un bija pārliecināti, ka Ķīna turpinās palielināt pārsvaru par konkurentēm kā valsts ar augstāko ražošanas konkurētspēju.