Tolaik Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji arī pauda, ka jācenšas panākt, lai likums, kas paredz centralizētu valsts uzņēmumu pārvaldību, «stājas spēkā no 2013. gada 1. janvāra». Tomēr tik raiti ar likuma pieņemšanu neveicās, un tikai šogad septembrī Saeima konceptuāli atbalstīja Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kas paredz arī īpaša valsts kapitāldaļu pārvaldības biroja veidošanu. Likuma pieņemšana galīgā redakcijā gan vēl gaidāma.
Kāds ir valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja izveides mērķis?
Ar publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldes reformu gribam uzlabot vairākas lietas. Birojs ir viens no elementiem, ar kuru palīdzību to panākt. Pirmkārt, tas nozīmē, ka nepieciešams uzlabot uzņēmumu ilgtspējīgu finanšu vadību un tās izpildes uzraudzību, kas daudzos gadījumos kliboja un radīja problēmas pašam uzņēmumam no finanšu stabilitātes viedokļa un arī valstij kā īpašniekam - aktīviem zaudējot vērtību, kā arī mazinoties iespējai gūt labumu no veiktajiem ieguldījumiem. Otrkārt, tas nozīmē, ka nepieciešams nodrošināt informācijas atklātību, lai Latvijas sabiedrība zinātu, kas un kāpēc valstij pieder, kā tiek pārvaldīti sabiedrībai piederošie uzņēmumi un kādi ir rezultatīvie radītāji. Treškārt, jāpilnveido publisko personu kapitālsabiedrību amatpersonu atlases un motivācijas sistēma.
Birojs specializētos tikai valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos?
Birojs tiek veidots kā institūcija, kuras pamatdarbs saistīts ar valstij piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi un citu publisko personu (pašvaldības, augstskolas, ostas) konsultēšanu aktīvu pārvaldē. Līdzīgi kā Iepirkumu uzraudzības birojs ir izveidots viena specifika uzdevuma izpildei, respektīvi, uzraudzīšanai un konsultēšanai iestāžu publisko iepirkumu jomā.
Pašlaik Latvijā ir valsts kapitālsabiedrību decentralizētais pārvaldes modelis. Kapitālsabiedrību pārvaldi nodrošina par tās nozares politiku atbildīgā ministrija, kurā minētā kapitālsabiedrība strādā. Attiecīgi tas rada interešu konfliktu, jo ministrija, no vienas puses, ir nozares politikas veidotāja un realizētāja, bet, no otras puses, tai kā īpašniekam jāpārvalda saimnieciska vienība, kas dažos gadījumos ir nozīmīgs tirgus dalībnieks. Turklāt praksē tas nozīmē, ka ministrijas ietvaros pārvaldību nodrošina valsts sekretārs vai ierēdnis, kam uzdota šī uzdevuma izpilde. Piemēram, EM, kas ir enerģētikas politikas veidotāja, turējumā atrodas a/s Latvenergo. Ministrijai, no vienas puses, jāveido elektroenerģijas tirgus regulējums, sabalansējot gan tirgus dalībnieku, gan patērētāju intereses, bet, no otras puses, kā lielākā tirgus dalībnieka īpašniekam jānodrošina iespējami lielāka atdeve no valsts ieguldījumiem. Turklāt valsts sekretāram vai viņa izvirzītajai amatpersonai kapitālsabiedrību uzraudzība ir papildu darbs, un reizēm tas liedz pilnvērtīgi pievērsties kapitālsabiedrības pārvaldei.
Topošais likums tātad paredz publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldību sakārtot?
Pašreizējā sistēmā pietrūkst uzņēmumu labas pārvaldes elementu. Trūkst gan uzņēmuma darbības ilgtspējīgas plānošanas, kas nozīmē vidējā termiņā noteikt finanšu mērķus un tos samērot ar nefinanšu mērķiem, gan vispusīgas uzņēmuma darbības rezultātu izvērtēšanas, gan informācijas atklātības nodrošināšanas, gan pieredzējušu un zinošu cilvēku piesaistes uzņēmumu pārvaldē. Attiecīgi ar minēto likumprojektu tiek piedāvāts risinājums, kā labo pārvaldi ieviest publisko personu kapitālsabiedrībās.
Jūs pieminējāt kapitālsabiedrību nefinanšu mērķus. Kas patlaban ir būtiskākie nefinanšu mērķi?
Vispārīgi kapitālsabiedrības nefinanšu mērķis ir uzdevums uzņēmumam veikt zināmas aktivitātes sabiedrības interesēs, nekoncentrējoties uz peļņas gūšanu. Jāsaprot, ka nefinanšu mērķu realizācija maksā zināmu naudu, kas tiek paņemta no uzņēmumu nopelnītās naudas. Galvenais ir saprast, vai uzņēmuma nefinanšu aktivitātes ir būtiskas sabiedrībai vai arī labāk ietaupīto peļņu iemaksāt valsts budžetā citu pasākumu finansēšanai, saprast, vai nefinanšu mērķi ir samērojami ar uzņēmuma finanšu iespējām. Minētie mērķi nevar būt noteikti privātajā kompānijā, jo tad tā būtu labdarība.
Piemēram, Augstsprieguma tīkli vai Sadales tīkli - šo kapitālsabiedrību galvenais mērķis ir nodrošināt elektroenerģijas pārvadi. No komerciālā viedokļa visracionālākais un lētākais variants ir elektroenerģijas pārvadi veikt pa gaisu. Šāds risinājums prasa vismazākos ieguldījumus, bet tas ir arī nedrošāks veids, salīdzinot ar to, ja pārvades sistēma atrastos pazemē. Šajā gadījumā valstij jāizšķiras, vai atteikties no peļņas iemaksas budžetā, novirzot to elektroenerģijas pārvades sistēmas drošības uzlabošanai, vai pieļaut, ka reizi pa reizei kāda apdzīvota vieta uz laiku var palikt bez elektrības.
Var teikt, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja loma ir rast kompromisu starp Finanšu ministriju, kurai rūp budžeta ienākumi, un nozares ministriju, kura izmanto kapitālsabiedrību kā instrumentu noteikta uzdevuma izpildei. Turklāt biroja uzdevums ir nodrošināt, lai kapitālsabiedrības darbība būtu ilgtspējīga un tās nefinanšu mērķi atbilstu finanšu iespējām, kā arī novērstu situāciju, ka uzņēmuma darbība ir apdraudēta, nosakot tam ambiciozus un nepamatotus uzdevumus.
Uzsvērāt nepieciešamību uzlabot informācijas atklātību kapitālsabiedrību pārvaldē.
Sākot darbu pie Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma, konstatējām, ka nevienai pārvaldes iestādei nebija pieejama informācija par valstij piederošajiem uzņēmumiem un to pārvaldību, kā arī nebija definēti publiskās personas mērķi - ko tā vēlas sasniegt ar savu līdzdalību kapitālsabiedrībā.
Attiecīgi viens no reformas uzdevumiem ir nodrošināt, ka valsts ir informēta par tai piederošajiem aktīviem, par to, kā aktīvi tiek pārvaldīti un kādi ir rezultāti. Minētā uzdevuma ietvaros birojs nodrošinās, ka pašas kapitālsabiedrības un iestādes regulāri publiskos informāciju - līdzīgi kā biržā kotētie uzņēmumi -, kā arī katru gadu gatavos kopējo gada pārskatu par valsts uzņēmumu pārvaldību.
Piedāvājums ir balstīts Ziemeļvalstu pieredzē, kur ir respektējami informācijas atklātības nosacījumi uzņēmumu pārvaldē. Turklāt uz minēto nosacījumu ieviešanu tiecas arī Igaunija un Lietuva.
Kā praktiski tiks pilnveidota publisko personu kapitālsabiedrību amatpersonu izvēles un motivācijas sistēma?
Kapitālsabiedrības amatpersonu atlases sistēmu ir paredzēts stingrāk reglamentēt, nodrošinot skaidrus nosacījumus un caurskatāmību. Vispirms jau birojam paredzēts koordinatora uzdevums, veicot valdes un padomes locekļu atlasi. Birojs uzturēs iespējamo valdes vai padomes locekļu kandidātu datubāzi, kura būs atvērta, un tajā varēs tikt iekļauti visi gribētāji. Datubāzē netiks iekļautas tikai personas, kuras bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem. Pēc nepieciešamības birojs varēs pieaicināt personāla atlases kompāniju, kas izvēlēsies noteiktus kandidātus vakantajam valdes vai padomes locekļa amatam. Potenciālais amata kandidāts tiks izvēlēts nominācijas procesā, kura ietvaros tiks izveidota nominācijas komisija. Tajā līdzdarbosies gan biroja, gan nozares ministrijas pārstāvji, kā arī personu atlases un nozares eksperti. Birojs nominācijas komisijai atlasīs potenciālo kandidātu sarakstu, kuri tad arī tiks vērtēti, un no tiem tiks izvirzīta iespējamā amatpersona.
Mēģinot piesaistīt labākos cilvēkresursus valsts aktīvu pārvaldei un prasot no viņiem rezultātus, nepieciešams veidot tādu atlīdzības sistēmu, kas rada vēlmi kapitālsabiedrību amatpersonām sasniegt un pārsniegt tām noteiktos darbības mērķus. Pašreizējā atlīdzības sistēma, kas paredz valdes locekļiem kapitālsabiedrībās maksāt ikmēneša algu, kas dažos gadījumos ir nekonkurētspējīga ar tirgū strādājošajiem līdzīga lieluma uzņēmumiem, nav motivējošs atlīdzības instruments par sasniegtajiem rezultātiem. Jaunais piedāvājums ir īstenot kompleksu atalgojuma reformu. Pirmkārt, mainot nosacījumus, nosakot maksimālo atlīdzības apmēru un pielīdzinot to vidējam atlīdzības līmenim līdzīga lieluma uzņēmumos, kas darbojas noteiktajā tirgū. Otrkārt, nosakot, ka nemainīgais atlīdzības apmērs var būt divas trešdaļas no iespējamiem ienākumiem gadā, bet mainīgais - viena trešdaļa. Gan nemainīgās atlīdzības apmērs nākamam gadam, gan mainīgās atlīdzības izmaksas būs atkarīgas no uzņēmuma sasniegtajiem darbības rezultātiem.
Kādos gadījumos valsts vai pašvaldība ar kapitālsabiedrību palīdzību vajadzētu iesaistīties komercdarbībā?
Publiskās personas pamatuzdevums nav nodarboties ar komercdarbību, bet strādāt sabiedrības labā. Likumdevējs ir noteicis komercdarbības nosacījumus, kas palīdz identificēt sabiedrības intereses, pie kuru izpildes publiskā persona var iesaistīties komercdarbībā, dibinot vai citādā veidā iegūstot līdzdalību kapitālsabiedrībā.
Likumprojektā ir paredzēts piedāvāt divus gadījumus iesaistei komercdarbībā - ja ir tirgus nepilnība, piemēram, konkurences trūkums, vai arī ir nepieciešams nodrošināt valstij stratēģiski svarīgu īpašumu apsaimniekošanu, piemēram, valstij piederošo mežu apsaimniekošanu. Reformas ietvaros tiek piedāvāts noteikt, ka publiskā persona pirms iesaistīšanās komercdarbībā sākotnēji izvērtē, vai sabiedrības intereses tā nevar aizstāvēt ar citiem administratīvajiem līdzekļiem, piemēram, uzlabojot tiesisko regulējumu.
Minētie ierobežojumi ir nepieciešami, jo publiskās personas rīkojas ar visas sabiedrības līdzekļiem, kas var būt ieguldīti neatbilstoši sabiedrības vajadzībām. Turklāt tas var novest pie konkurences kropļošanas nozarē vai arī pie iespējamo ieguldījumu zaudēšanas.
Kam būtu izvērtēšanas funkcija, vai un kā publiskai personai iesaistīties komercdarbībā? Birojam?
Attiecībā uz biroja lomu šajos procesos jāatzīst, ka tas varētu iesaistīties kā eksperts, kuram ir zināma kapacitāte un uzkrātas zināšanas par publiskās personas komercdarbību. Birojs sniedz atzinumu par iespējamo vēlmi publiskai personai iesaistīties komercdarbībā un tās atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī iespējamiem citiem problēmas risinājumiem. Šajā gadījumā atzinumam ir ieteikuma raksturs, un gala lēmumu pieņem augstākā pārvaldes institūcija, attiecīgi Ministru kabinets, pašvaldības dome vai atbilstoši situācijai cits lēmējs.
Šajā gadījumā mērķis ir lēmējinstitūciju locekļiem piedāvāt kompetentu un izsvērtu viedokli par nepieciešamību valstij, pašvaldībai vai citai publiskai personai iesaistīties komercdarbībā.
Kā plānojat darbam birojā atrast kompetentus ekspertus daudzos dažādos virzienos, kādos strādā publisko personu kapitālsabiedrības?
Neatkarīgi no tā, kādā jomā uzņēmums strādā un ar ko tas nodarbojas, tā pārvaldē nav jāiesaista nozarē strādājošie. Svarīgākais, lai potenciālajiem biroja darbiniekiem būtu pieredze un zināšanas uzņēmumu vadībā, tie spētu ātri apgūt nozares specifiku un tirgu. Turklāt birojs savā darbā var īslaicīgi piesaistīt nozari pārzinošus ekspertus.