Būs politiska izšķiršanās
Transporta infrastruktūra, informācijas sabiedrība, nodarbinātība, sociālā iekļaušana un izglītība, vide, kā arī pētniecība un tehnoloģiju attīstība ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētījumā izvirzītās piecas galvenās prioritātes - nozares, kurās investīcijām ir lielākā atdeve. Kā skaidro FM valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs, centra lielākā pievienotā vērtība pētījumā bijusi iespēja izmantot informāciju no diviem neatkarīgiem avotiem - Ekonomikas ministrijas un Latvijas Bankas. Kopumā vienpadsmit prioritārās jomas analizētas pēc tā, kā tajās ES fondi atstās ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IK), uz nevienlīdzību, uz nodarbinātību un uz ilgtspējību, kā piektais kritērijs izvēlēts «tirgus nepilnība» - papildu atbalsts nebūtu jāsniedz jomās, kur tirgus pats spēj labi tikt galā. Pētījumu BICEPS ministrijā iesniedzis jau decembrī, un kopš tā brīža FM nozares vērtē pēc kvalitātes un kapacitātes kritērijiem, pētot, cik lielā mērā finansējuma saņēmēji ir spējīgi izmantot ES fondu naudu, to skaitā saņemt kredītresursus, vadīt projektus un arī atskaitīties par tiem, stāsta A. Antonovs. Tiek vērtēta arī administrācijas kapacitāte - spēja izstrādāt konkrēto politiku un novadīt atbalstu līdz klientam. Savas aplēses FM varētu finišēt februārī, tad arī publiskajās debatēs tiks piedāvātas iespējamās prioritātes, kurām sniegtais ES naudas atbalsts būtu ar vislielāko pievienoto vērtību, taču jālemj par tām būs valdībai.
Iespējamais kohēzijas politikas naudas samazinājums no 3,7 uz 2,5% no IK - no 3,18 miljardiem latu uz aptuveni 2,45 miljardiem latu- -, vismaz pagaidām fondu plānošanu neietekmēs, taču, kad sāksies naudas sadalīšana nozarēm, šis iespējamais robs būs jāņem vērā. «Pagaidām būs jāstrādā ar varbūtībām,» saka A. Antonovs, kurš noraida Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā pausto kritiku ES finansējuma apgūšanā. «Mums ir šaubas, vai kritika ir pamatota, to uzskatām par retoriku, jo fondus nav iespējams izmantot nekam tādam, kam EK nebūtu piekritusi,» saka A. Antonovs, atgādinot, ka pagaidām par struktūrfondu ieguldījumu atdevi runāt ir pāragri, jo lielākā daļa no projektiem vēl nav pabeigta. Kā uzsver FM, Latvija ES naudas apguvē ir virs vidējā. Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone Dienai izteikusies, ka EK jau atzinusi - Eiropas naudas samazinājums Latvijai ir problēma, kas jārisina. Tomēr Latvijai līdz finanšu perioda beigām jāspēj pierādīt, ka fondi tiek apgūti mērķtiecīgi un ar atdevi.
Atrauti no NAP
«Valstij būtu jāizveido NAP nākamo septiņu gadu perspektīvai, nolemjot, ko un ar kādiem līdzekļiem sasniegt, un šim plānam pakārtoti tiktu plānoti ES fondi,» likumā paredzēto kārtību skaidro A. Antonovs. Tomēr pienācis pēdējais brīdis, kad sākt plānot ES fondu atbalstu jaunajam periodam, taču NAP neeksistē, vienīgi nesen darbu uzsācis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kura atbildība ir NAP sagatavošana. A. Antonovs norāda - ja darbs pie NAP noritēs pietiekami ātri, nebūs problēmu tajā iekļaut FM sagatavoto analīzi par prioritātēm. Tomēr viņš par šādu iespēju nav pārliecināts un norāda - arī iepriekšējos divos finanšu periodos ES fondu plānošana gājusi savu ceļu neatkarīgi no NAP.
Kā ziņots, jaunais PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš izteicis cerību, ka valdība vienā sēdē skatīs gan FM sagatavotos prioritāros virzienus, gan NAP.