Decembra pirmajā pusē veiktajā aptaujā, pēc sociologa domām, satraucošākais ir tas, ka 29,5% nezina, par ko balsot, bet vēl 22,7% vēlēšanās nepiedalītos. Taču, viņaprāt, šie skaitļi varētu arī neatstāt iespaidu uz vēlētāju aktivitāti, jo cilvēkiem vēlēšanas tomēr ir notikums un «vēlētājs ir uzbudināms ar kampaņu palīdzību». To varot paredzēt arī šoruden gaidāmajās vēlēšanās.
Premjera reitinga kritumu sociologs saista ar to, ka viņš ir kļuvis par «negatīvo lēmumu nepieciešamības ķīlnieku». V.Dombrovskis arī neesot tik izcils komunikāciju speciālists, lai aizrautu sabiedrību. Taču negatīvais vērtējums par premjeru neesot transformējies negatīvās sabiedrības norisēs pret viņu, atzīst sociologs. Valsts prezidentu Valdi Zatleru pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtējuši gandrīz 40% aptaujāto pilsoņu, kas arī ir par 10% mazāk nekā aprīlī. Partiju reitingu tabulā premjera pārstāvētais Jaunais laiks ieņem trešo vietu ar 5,1% atbalstītāju pēc Zaļo un Zemnieku savienības, par kuru balsotu 6%, un tabulas līdera SC, kas ar lielu atrāvienu apsteidzis pārējos politiskos spēkus. Gandrīz visas labējās partijas piedzīvojušas nelielu, bet tomēr popularitātes kritumu, turpretim SC tā ir mazliet palielinājusies. Par Pilsonisko savienību decembrī bija noskaņoti balsot 3,5%, Tautas partiju - 3%, Sabiedrību citai politikai - 2,7%, PCTVL - 2,7%, TB/LNNK - 2,2%, Visu Latvijai - 2%, LPP/LC - 1,9%, LSDSP - 0,6%. Sociologs atzīst, ka partiju reitingu tabulā svārstības ir ļoti minimālas. Cilvēku noskaņojums liecinot par vispārējo apātiju pret politiku, ko var skaidrot arī ar to, ka politika nav labo ziņu avots.