Ministrijā jau vairākkārt kritiski noraudzījušies uz esošo AER atbalsta mehānismu, un arī pirmdien ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) to dēvēja par nepieļaujamu. Viņš skaidro, ka elektroenerģijas cenas aug strauji un nenovēršami, un katra jauna darbu uzsākoša koģenerācijas stacija automātiski palielina šīs izmaksas. EM sola līdz šā gada 1. oktobrim izstrādāt jaunu valsts atbalsta mehānismu nozares turpmākai attīstībai.
«Jebkurš santīms, kas tiks papildus maksāts par elektroenerģiju, ražotājiem tie ir vairāki desmiti un simti tūkstošu. Obligātā iepirkumu komponente ir viena no elektroenerģijas maksājumu sastāvdaļām, un, mūsuprāt, atbalsta programma ir jāpārstrādā,» uzskata Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu Ražotāju asociācijas vadītājs. Būvmateriālu ražotāji norāda uz nozares energoietilpību: četru uzņēmumu - AS Latvijas Finieris, AS Liepājas Metalurgs, SIA Cemex un AS Valmieras stikla šķiedra - enerģijas patēriņš ir ap 7% no kopējā enerģijas daudzuma. Pēc L. Jākobsona teiktā, šajā gada posmā ražošanas apjomi uzņēmumiem pieaugs vidēji par 20%, līdz ar ko enerģijas patēriņš var sasniegt 11%. Minētie uzņēmumi pauž atbalstu plānotajām izmaiņām.
Viens no EM iecerētā jaunā mehānisma elementiem varētu būt ierobežots laika termiņš, kad enerģijas ražotājs var saņemt valsts atbalstu. Tas būs sasaistīts ar ekonomisko pamatojumu, piemēram, ar papildu izmaksu investīciju atmaksāšanās laiku. Ierobežojumi gan neattiektos uz uzņēmumiem, kas jau darbojas. Tomēr 90% no uzņēmumiem, kuri saņēmuši atļaujas, realitātē neesot pat uzbūvēti, stāsta ministrs. EM izrēķinājusi - ja visi izdotie lēmumi obligātā iepirkuma ietvaros tiktu īstenoti, tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielinātos desmitkārtīgi: no 0,0029 līdz 0,0299 latiem par kW/h.
Arī atbalsta koeficients rudenī varētu piedzīvot izmaiņas. Pašlaik gan ministrijā par to runā distancēti, norādot uz industrijas ierosinājumu pasūtīt pētījumu pie enerģētikas speciālistiem, kuri sniegtu analīzi par šādu jautājumu risinājumiem citviet Eiropā. EM to daļēji varētu ņemt vērā, izstrādājot jaunu atbalsta mehānismu. Tikmēr, kad jaunais mehānisms vēl tiek izstrādāts, EM izteikusi priekšlikumu jau tagad noteikt moratoriju esošai sistēmai, lai «neturpinātu izsniegt atļaujas realizēt projektus pēc vēsturiskās, pārmērīgi devīgās atbalsta sistēmas».
«Esošā sistēma dažiem uzņēmumiem bija tik izdevīga, ka jau šobrīd esam saskārušies ar pretestību. Tas prasījis vismaz pusgadu, lai šie priekšlikumi nonāktu līdz Ministru kabinetam,» neslēpj D. Pavļuts.