Par elektronisko aproču ieviešanu noziedznieku kontrolei Latvijā pirmoreiz sāka runāt jau 2006. gadā. Toreiz iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) nāca klajā ar iniciatīvu veikt agrāk par dzimumnoziegumiem sodītu personu izsekošanu, izmantojot tehniskus līdzekļus. Kā iemels izskanēja 13 gadu vecās Justīnes Legzdiņas izvarošana un nogalināšana, par ko aizdomās turētā persona bija iepriekš sodīta par dzimumnoziegumiem. Elektroniskās aproces tika testētas, taču to ieviešana dzīvē nenotika. Eksperti ieceri kritizēja, norādot, ka līdzīgas sistēmas, kas paredzēta tieši dzimumnoziedzniekiem, nekur citur pasaulē nav un elektroniskās aproces, kas signālu nodod GPS satelītam, nebūtu panaceja, jo diez vai darbotos visur, piemēram, aproces nēsātājam noejot pazemē, visticamāk, signāls pārtrūktu.
Tomēr jaunajai iniciatīvai un savulaik noraidītajai ir vairākas būtiskas atšķirības. Uzraudzību varētu īstenot nevis policija, bet TM pakļautais Valsts probācijas dienests (VPD). Tā attiektos ne tikai uz dzimumnoziedzniekiem, bet uz dažādu noziegumu pastrādātājiem, galvenokārt tādiem, kuri tiek atbrīvoti no ieslodzījuma pirms termiņa, piemērojot konkrētus aizliegumus, piemēram, naktī iziet no dzīvesvietas. Patlaban VPD, lai uzraudzītu šādus noziedzniekus, jāveic fiziska kontrole, kas turklāt notiek ne biežāk kā dažas reizes mēnesī, savukārt aproces signalizētu par noziedznieka atrašanās vietu nepārtraukti, Dienai skaidroja idejas aizstāvji. Šāda uzraudzība, palielinoties probācijas klientu skaitam, ilgtermiņā varētu palīdzēt ietaupīt valsts naudu - kā jau ziņots, viena cietumnieka uzturēšana valstij dienā izmaksā apmēram deviņus latus, bet probācijas uzraudzība tikai 28 santīmus.
Jaunā iecere ir tikai sākotnējā, projekta rakstīšanas stadijā, un tās īstenošana dzīvē tik drīz nesāksies - to pilotprojekta veidā varētu sākt izmantot tikai 2016. gada aprīlī, Dienai skaidroja TM sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Arī par iespējamām izmaksām, ko tā prasītu no valsts budžeta, precīzu ziņu nav. Norvēģijas tieslietu ministrs Knuts Stūrbergets šī gada pavasarī parakstījis saprašanās memorandu, kura ietvaros vairāku projektu īstenošanai Norvēģija piešķir Latvijai 13 056 000 eiro. Zināms, ka šis finansējums segs arī lielāko daļu elektronisko aproču projekta izmaksu, bet, cik projektam vajadzēs pašas Latvijas naudas, skaidrība būšot oktobra beigās. Tad TM Ministru kabinetā jāiesniedz programma finansējuma saņemšanai.