Grieķijas populistu valdības kareivīgā nostāja līdzšinējās sarunās par jaunu aizdevumu un parādsaistību nenokārtošana partneriem Eiropā liek būt uzmanīgiem un nesteigties ar vienošanās noslēgšanu. Grieķijas lielākās kreditores Vācijas kanclere Angela Merkele noraidījusi iespēju iesaistīties sarunās ar Atēnām pirms svētdien Grieķijā paredzētā referenduma par starptautisko aizdevēju piedāvātajiem finanšu palīdzības nosacījumiem.
Novēlota piekāpšanās
Atēnu starptautisko aizdevēju «troika» - Eiropas Savienība, Eiropas Centrālā banka (ECB) un SVF - vakar saņēma Grieķijas galēji kreisā premjerministra Alekša Cipra vēstuli, kurā viņš pauž savas valdības gatavību pieņemt kreditoru pēdējo piedāvājumu jaunai glābšanas programmai, ja tajā veiks nelielas izmaiņas.
A. Ciprs vēlas, lai Grieķijas salām, no kurām daudzas ir iecienīts ārvalstu tūristu galamērķis, saglabātu pievienotā vērtības nodokļa atlaidi 30% apmērā. Viņš arī piedāvā līdz šā gada oktobrim atlikt reformas par pensionēšanās vecuma palielināšanu un aizsardzības budžeta konsolidāciju veikt mazākā apjomā, nekā pieprasa aizdevēji.
Apmaiņā pret starptautisko aizdevēju prasību izpildi Atēnas vēlas saņemt 29 miljardus eiro lielu aizdevumu, lai varētu norēķināties par valsts parādsaistībām, kuras ir jādzēš tuvākajos divos gados. Jau desmitajā jūlijā Grieķijai jāatmaksā divi miljardi eiro valsts parādzīmju īpašniekiem. Kopumā šomēnes Atēnām jāatmaksā kreditoriem gandrīz septiņi miljardi eiro un līdz gada beigām vēl 16,4 miljardi eiro.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible trešdien paziņoja, ka A. Cipra piekāpšanās nākusi krietni par vēlu un joprojām neesot skaidrs, ko grieķi vēlas, tāpēc pašlaik neesot pamata nopietnām sarunām ar Atēnām. Viņš arī norādīja, ka starptautisko aizdevēju pēdējais aizdevuma piedāvājums «vairs neeksistē un nekad nav eksistējis», jo Atēnas pagājušajā nedēļā to noraidīja, bet līdzšinējā palīdzības programma formāli noslēdzās otrdien pusnaktī.
V. Šoible apgalvo, ka jebkādas sarunas par jaunu palīdzības programmu vajadzēs sākt no baltas lapas un uz pilnīgi atšķirīgu nosacījumu pamata. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis izteicies, ka Grieķijas finanšu stāvokļa pasliktināšanās sarežģījusi situācijas risināšanu, ziņo Reuters.
Vairākums balsošot pret
Pagājušajā piektdienā Grieķijas valdība noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuros tā saņemtu 12 miljardu eiro. Atēnas paziņoja, ka prasītās reformas izraisītu recesiju un piedāvātā summa nav pietiekama. Pēc tam A. Ciprs izsludināja referendumu un aicināja grieķus tajā noraidīt aizdevēju prasības.
A. Ciprs un viņa uzticamākais sabiedrotais finanšu ministrs Janis Varufakis nedēļas sākumā bija izteikušies, ka balsojumu varētu atcelt, ja izdotos panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet vakar premjers paziņoja, ka balsojums pilnīgi noteikti notiks. Eiropas līderi ir brīdinājuši, ka vairākuma vēlētāju balsojums pret palīdzības programmas nosacījumiem, kas paredzētu jaunus taupības pasākumus, nozīmētu Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Eiropas Padome trešdien paziņojusi, ka referendumu Grieķijā nevarēs uzskatīt par pilnībā atbilstošu starptautiskajiem standartiem. Institūcijas ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglanns ziņu aģentūrai AP sacījis, ka galvenā problēma ir pārāk īsais laiks, kurā jāsagatavojas nobalsošanai. Tāpat viņš kritizējis pārāk neskaidro referenduma jautājumu.
Otrdienas vakarā aptuveni 20 tūkstošu cilvēku pulcējās Atēnu centrā, lai paustu atbalstu jaunai palīdzības programmai. Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākums grieķu referendumā tomēr gatavojas balsot pret aizdevēju piedāvātajiem palīdzības programmas nosacījumiem. Laikraksta Efimerida ton Syntakton rīkotajā aptaujā 54% respondentu apgalvojuši, ka balsos pret, bet 33% atbalstīšot kreditoru prasības.
Ver bankas pensionāriem
Arī trešdien visā Grieķijā pie bankomātiem veidojās garas rindas, jo cilvēki steidza izņemt naudu no saviem kontiem, baidoties, ka bankas tuvākajās dienās var palikt bez līdzekļiem. Lai gan kopš pirmdienas katrs cilvēks no viena bankas konta dienā var izņemt tikai 60 eiro, valstī sāk pietrūkt skaidras naudas. Bankas apgalvo, ka to rīcībā palicis neliels daudzums 50 eiro un 20 eiro banknošu.
Kopš pirmdienas Grieķijā vismaz uz nedēļu bankas ir slēgtas, bet vakar aptuveni tūkstoš banku filiāļu vēra durvis, lai izsniegtu limitētu daudzumu skaidras naudas pensionāriem, jo daudzi no viņiem neizmanto maksājumu kartes. Kāda 79 gadus veca pensionāre no Lamijas pilsētas bija iztērējusi 20 eiro, lai nokļūtu 200 kilometru attālajās Atēnās un tur bankā saņemtu 120 eiro.