Kļūt par talismanu
Kurbada sabiedrisko attiecību pārstāvis Jānis Straupe saka, ka Mongolija staigā kaut kur pa teritoriju. Mēs satraucamies, jo pietika uzmest skatu vien acīm aptveramajai teritorijas daļai, lai taptu skaidrs, ka var laimēties un var arī nelaimēties sastapt kaķeni. Saulainā un siltā laikā jebkurā puķu dobē vai dekoratīvā krūmā var atrast vislabāko guļvietu. Ir taču pats pusdienlaiks, un katrs sevi cienošs kaķis šajā laikā izguļ nakts gaitās sakrājušos nogurumu.
Uz sarunu atsteidzas loģistikas speciāliste Anna Kamradze, kuru Jānis Straupe iedēvējis par kaķenes sirdsdraudzeni. Anna mūs mierina - Mongolija nekad neiet projām no teritorijas. Un tiešām, uz neatlaidīgiem aicinājumiem «mince, mince» kaķene beidzot atsaucas ar nelaipnu «mjau» - sak`, kas tad tik nopietns atgadījies, ka jāpārtrauc saldākie sapņi? Ak, foto sesija? Nu, kāpēc ne? Mongolijai iepatīkas Dienas fotogrāfs Aivars, un viņa pozē gan viena pati, gan kopā ar Annu. Sirdsdraudzene kaķeni rokās tomēr neņem, jo mince divas reizes atļausies noglāstīt, trešajā šaus ar ķepu pa roku! Taču uz Mongoliju neattiecas apgalvojums, ka nepateicība ir pasaules alga. Viņa pret visiem izturas ar cieņu, pilda savus kaķa pienākumus, bet mīļoties nav viņas dabā.
Šovasar Mongolijas nosacītajā dzimšanas dienā Jānis Straupe uzņēmuma Kurbads mājaslapā ievietoja sirsnīgu jubilejas rakstu par kaķeni. Cita starpā tika minēts, ka jubilāre pirms desmit gadiem Vācijā bez atļaujas ierāpusies kādā Kurbada autovedējā, atceļojusi uz Latviju un, pirmo reizi žēli ieņaudoties, par sevi devusi ziņu tikai galapunktā. Tolaik viņa bija 2-3 mēnešus veca. Ko nu? Nemest taču kaķa bērnu atpakaļ uz ceļa? Darbinieki nevar lemt par kaķenes palikšanu uzņēmumā, bet Kurbada īpašnieks Andis Pikāns tolaik ar motociklu veica braucienu uz Austrāliju un bija jau sasniedzis Mongoliju. Tika nolemts šefam par kaķeni pastāstīt, kad viņš atgriezīsies Latvijā, bet atradenei iedeva vārdu Mongolija. Tādējādi firmā, pirmkārt, vienmēr atceras gadu, kad šefs ceļoja uz Austrāliju, un, otrkārt, skaidri zināms kaķenes vecums. Anna piebilst, ka cilvēki dažādi runā - iespējams, mince autovedējā iekārtojusies jau Itālijā, bet, viņasprāt, tas, visticamāk, bijis Lietuvā vai pat kādā Latvijas pierobežas stāvvietā, jo cik ilgi mazs kaķēns var izturēt bez barības un ūdens? Tam tagad vairs nav nekādas nozīmes. Sarunu biedri vienā balsī apgalvo, ka Mongolija kļuvusi par Kurbada veiksmes un panākumu talismanu.
Pati sev pavēlniece
Mongoliju iemīļojuši visi Kurbada darbinieki. Ilggadējs uzņēmuma kravas auto vadītājs ekspeditors Pēteris Ozoliņš stāsta, ka katru reizi, atgriežoties no reisa, kaķene viņu sagaida: «Tiklīdz izkāpju no automašīnas, Mongolija ir klāt un pacietīgi gaida cienastu. Parasti jau to laikus sagatavoju, bet gadās, ka atbraucu tukšām rokām. Tad kaķene vēl pastaigā man līdzi un, kad pacietības mērs ir pilns, lec kājās. Nedusmojos, jo pats esmu vainīgs. Nesen viņai piedāvāju gardu desu, neņēma. Paši vien esam kaķeni izlaiduši, katrs viņu cienā ar kaut ko garšīgu.»
Visciešākais kontakts ar uzņēmuma talismanu ir Ģirtam Gruntem, kas gādā par Kurbada teritorijas drošību. Viņš arī atklāj dažu labu Mongolijas īpašību: «Viņai ir visīstākais kaķa raksturs - iet, kur grib, un nāk, kad grib. Pati sev pavēlniece. Viņai ir laba apetīte. Kārtīgi ieturējusies ar kaķu barību, viņa mierīgi var saķert un notiesāt arī peli vai putniņu. Kad tikko sāku strādāt Kurbadā, savām acīm redzēju, ka teritorijā bija ieklīdusi lapsa, kas zagās pie kaķenes gardumiem. Tāda nekaunība tik traki sakaitināja Mongoliju, ka viņa šņācot aiztrieca nekaunīgo viesi uz visiem laikiem.»
Jubilāre ir Kurbada saimniecības daļas vadītāja Edgara Krievāna labā roka firmas teritorijas uzraudzīšanas darbos. Arī viņš atzīst, ka kaķene ir gudra dāma ar šerpu raksturu: «Mūsu uzņēmums ir kaķenes mājas, un viņa apsargā teritoriju. Naktī Mongoliju var sastapt jebkurā vietā. Nepazīstamam staigātājam viņa bez brīdinājuma nikni šaujas kājās. Mongolija labprāt uzturas apsargu namiņā. Tur vienmēr atrodas gan kaķenes barība, gan ūdens, tur viņa ziemā siltumā guļ uz palodzēm.»
Zaļā dzīve
Sirdsdraudzene Anna uzsver Mongolijas rakstura labās īpašības. Kaķene esot gan tieša, gan atraktīva: «Šorīt nācu uz darbu, un viņa manā acu priekšā ieskrējās, uzjoņoja augstajā bērzā, tad atkal lejā, un atkal augšā! Man smaids sejā visai dienai!»
Kaķene darbiniekus katru rītu sagaidot pie biroja ēkas: «Mongolijai te zaļa dzīve. Viņai vienmēr kā sveicienam pacelta ķepiņa. Sākumā domājām, ka ķepa varbūt savainota, taču ārsts pārbaudīja - viss esot kārtībā. Vienkārši mincei tāda maniere. Darbinieki arvien cenšas kaķītei atnest kādu gardumiņu. Nesen apkopēja, kas te strādā vakaros, atzinās, ka ik reizi somā ieliek ko īpašu tieši kaķenei. Mēs visi priecājamies, ka, pirmkārt, Mongolija nes mūsu firmai veiksmi, otrkārt, ir silta sajūta, kad, šoferiem atgriežoties no tālajiem reisiem, mājās viņus pirmā sagaida mūsu kaķene.»