Iepriekš A. Lembergs apgalvoja, ka premjera kandidāts vairs negribētu būt. Augusta beigās ZZS sola izraudzīties citu pretendentu šim amatam, uz ko nosaukti trīs kandidāti - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola. ZZS situāciju vēlēšanu kampaņā var uzlabot atgriešanās valdībā, kas notika janvārī, bet nav zināms, kādu iespaidu būs atstājis ZZS savdabīgais starts Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Par neparastu to var uzskatīt vairāku iemeslu dēļ - kampaņa bija atstāta pašu kandidātu ziņā un tajā tika izmantoti ZZS neraksturīgi paņēmieni - reklāmas bija uzbāzīgākas un ar pārdrošākiem solījumiem. Eiropas Parlamentā iekļuva Iveta Grigule, kas izvēlējās politisko grupu, kurai nav ietekmes būtisku lēmumu pieņemšanā, līdz ar to mazinās cerības izpildīt pirms EP vēlēšanām solīto.
Līdzīgi pirms gada pašvaldību vēlēšanās Latvijas Zaļā partija, kas startēja atsevišķi, Rīgas domes vēlēšanās visu uzsvaru lika uz mēra kandidātu Gunti Belēviču, kurš arī kampaņā izmantoja skaļus un neordinārus vēstījumus. Piemēram, programmā viņš solīja, ka Rīgā katru gadu būs Dziesmu svētki, ka Rīgas dome tai piederošo zemi piešķirs rīdziniekiem mazdārziņu ierīkošanai. Ja līdzīgu taktiku G. Belēvičs, kurš ir ZZS saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā, praktizēs arī pirms šīm vēlēšanām, tad tie arī noteikti būs jauni vaibsti ZZS sejā, ar kuriem būs jāaprod tās tradicionālajam vēlētājam. Tiesa, G. Belēvičam piemīt organizatora dotumi un esot vairāk brīva laika, lai tos pirms vēlēšanām liktu lietā, stāstīja partijas biedri.
Drūzmēšanās Zemgalē
Sākumā bija paredzēts, ka Rīgā ar pirmo numuru startēs Saeimas deputāts Kārlis Seržants. Sarakstu veidošanā partija uzticas sociologu veiktajām aptaujām, un to galvgalī ir arī bijušais žurnālists K. Seržants. Viņš bija ar mieru kandidēt arī Zemgalē un kā otrais. Šī apgabala pirmais numurs allaž bijis A. Brigmanim, kurš agrākos laikos, kad vienu kandidātu varēja pieteikt kaut vai piecos apgabalos, startēja visur un reiz tika ievēlēts no Kurzemes. No Zemgales parasti kandidē arī tagadējais ZZS valdes priekšsēdis, labklājības ministrs Uldis Augulis. Iespējams, līderi nebija droši, vai K. Seržants viņus neapsteigs, kas neizskatītos labi, tāpēc tomēr rekomendēja viņam kandidēt Rīgā. Taču tur pa šo laiku pirmais numurs jau bija apsolīts G. Belēvičam.
«Zemgalē mums sanāca neliela drūzmēšanās,» atzina A. Brigmanis, atbildot uz vaicāto, kāpēc notika vilcināšanās ar galīgā lēmuma pieņemšanu par sarakstiem. ZZS vēlētājiem Zemgalē būs ko izvēlēties - šeit startē arī Saeimas deputāts Andris Bērziņš un spēkavīrs Raimonds Bergmanis, kā arī bijusī ministre Dagnija Staķe. K. Seržants būs otrais Rīgā. Uz vaicāto, vai viņu nebaida, ka kampaņā varētu atkārtoties kaut kas no tā, ko nesen nācās pieredzēt EP vēlēšanās vai pirms gada Rīgas domes vēlēšanās, kad vēlētājs redzēja tikai vienu cilvēku, K. Seržants atbildēja: «Vairs nav un nebūs nekādu individuālo pasākumu. Mēs ejam kā komanda.» Pirmajā pieciniekā vēl ir Saeimas deputāts Māris Kučinskis, uzņēmējs Valdis Kalnozols un Zaļās partijas valdes priekšsēdis Edgars Tavars. Televīzijas raidījumu vadītājs Jānis Rāzna, kuru sākumā bija doma likt augstajā otrajā vietā, tagad ir atkritis uz sesto pozīciju.
Citu partiju priekšsēži
Lai gan pie «zaļajiem zemniekiem» šķiet viss kā parasti, tomēr sarakstā ir jauni akcenti. No ZZS startē arī divi cilvēki, kuri savulaik ir vadījuši ietekmīgas varas partijas - bijušais Latvijas ceļa priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, kurš kandidē Latgalē, un kādreizējais Tautas partijas priekšsēdis Mareks Segliņš. Viņš būs Kurzemes vēlēšanu apgabalā, kurā daudz vietas aizņēmuši ZZS sabiedrotie no Liepājas partijas un Latvijai un Ventspilij. Kandidē arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Taču dažas vietas ir atstātas arī zemniekiem šā vārda burtiskajā nozīmē - piemēram, sarakstā ir Durbes novada zemnieks un arī domes priekšsēža vietnieks Edgars Putra.
No tagadējiem Saeimas deputātiem vēlēšanās nestartēs tikai Jānis Strazdiņš, taču parlamentā vēlas atgriezties vairāki politiķi, kas tur jau strādājuši - Didzis Zemmers, Māris Dzelzkalns, Aivars Dronka, Staņislavs Šķesters, kurš Latgales sarakstā ir zaudējis agrākās līdera pozīcijas un tagad ir tikai astotajā vietā. ZZS ir ietekmīgākais politiskais spēks pašvaldībās, un tradicionāli no tās startē vietējie līderi - šoreiz arī Smiltenes domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis, kurš ir partijā jaunpienācējs, lai neteiktu konkrētāk, ka ZZS viņu nesen pārvilināja no Reģionu alianses. Tā gan nebija pirmā A. Mežuļa politiskā pieredze, kas aizsākās jau Latvijas ceļa laikos. Vidzemes apgabala sarakstā ir arī bijušais Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Rīgas vēlēšanu apgabalā ir redzams bijušā Kandavas novada mēra Rolanda Bāreņa vārds, bet Latgalē - bijušais Balvu mērs un kādreizējais «tēvzemietis» Jānis Trupovnieks.
Ir arī lietas, kas paliek nemainīgas, tostarp sauklis, ar ko ZZS piesaka sevi katrās vēlēšanās. No EP vēlēšanās skandētajiem vārdiem «Cilvēks ir vissvarīgākais» apvienība atgriezusies pie pārbaudītām vērtībām un atkal centīsies pārliecināt vēlētājus ar saukli «Saimnieki savā zemē». Tāpat kā uz katrām vēlēšanām, ZZS jau ir izdevusi grāmatiņu, ko pasākumos pasniegs balsotājiem, - pirms vienām vēlēšanām politiķi bija dalījušies ar savām ēdienu receptēm, citugad stāstījuši par mīļākajām dziesmām. Arī šoruden tā būs līdzi dziedamu dziesmu grāmata.