Meklē atslodzi
«Vēl pirms pusgada visas biļetes nevarējām izpārdot, jo cilvēki bija pilnīgā šokā, tagad - zāles ir pilnas, un rudens sezonā izrādes rīkosim katru nedēļu, nevis divas reizes mēnesī kā līdz šim,» par notikušajām pārmaiņām stāsta Karaliskā improvizācijas teātra menedžere Ieva Koha. Augošo teātra popularitāti viņa saista ar to, ka cilvēki ir noilgojušies pēc pozitīvām emocijām un par labu smieklu devu ir gatavi arī maksāt. «Mūsu cenas ir demokrātiskas no 5 līdz 7 latiem, turklāt cilvēki budžetu plāno citādi. Agrāk sieviete izvēlējās nopirkt jaunu kleitu, tagad viņa labprātāk aizies ar draudzenēm uz teātri,» novērojusi Ieva.
Arī Andra Neiburga, nesen atvērtā restorāna Neiburgs īpašniece, pakāpenisko cilvēku atgriešanos krogos un koncertos skaidro ar nepieciešamību veldzēt negatīvās emocijas: «Ikdienā mums pietiek dažādu smagu lietu, un ir loģiski, ka tie, kas vēl var to atļauties, brīvo laiku vēlas pavadīt patīkamā vidē - teātrī, kino vai restorānā, nobaudot labu ēdienu un vīnu,» cilvēku prioritātes iezīmē A.Neiburga. Viņa ir pārliecināta: ja kvalitāte ir laba un cena ir pieņemama - interese būs.
Nē alum par trim latiem
Koncepciju «kvalitatīvi, bet par pieņemamu cenu», kas vēl pirms pāris gadiem Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozarē bija reti sastopama, izvēlējies arī šīs vasaras sākumā Ķīpsalā atvērtais restorāns Ostas skati. Tā īpašnieks Jānis Jenzis atzīst: klientu atsaucība ir stipri pārsniegusi sākotnējās prognozes. «Cilvēki jebkuros laikos ir gatavi baudīt dzīvi, taču ne jau ar alu par trim latiem un otro ēdienu par 20. Formula value for money strādā jebkuros laikos,» piebilst restorāna saimnieks. Padarīt krogu un restorānu piedāvājumu par klientiem «draudzīgāku», pēc viņa teiktā, ļāvusi arī lielāka darbaspēka pieejamība. «Agrāk pavārs bez pieredzes prasīja 700 latu algu, tagad situācija sakārtojas.»
Arī reklāmas aģentūras DDB veiktais pētījums liecina, ka cilvēki pamazām sāk «atslābt». DDB stratēģiskais direktors Reins Grants uzsver: aprīlī uz maltītēm ārpus mājām taupīja 81% respondentu, jūlijā šis skaitlis samazinājās līdz 75%. Sarucis arī to cilvēku skaits, kuri apgalvo, ka ļoti rūpīgi seko saviem tēriņiem. «Apzinīgums ir mazinājies, cilvēki ir noguruši no disciplīnas,» skaidro R.Grants. Aktivitāti veicina arī pieaugoša sabiedrības apziņa, ka Latvijas uzņēmēju nākotne ir saistīta ar pašu patērētāju un to, vai viņš nopirks šī ražotāja preci vai pakalpojumu, piebilst DDB eksperts.
Uz Kanāriju salām!
Arī tūrisma jomā vērojamas cerīgas pārmaiņas, saka tūrisma operatora TezTour direktors Baltijas valstīs Konstantīns Paļgovs. Janvārī un februārī kompānijai bijis 30-40% rezervāciju skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču ar martu tas atsācis augt un augustā bija apmēram pagājušā gada līmenī. Pēc K.Paļgova domām, tas liecina par ekonomikas stabilizāciju - cilvēki atsāk tērēt naudu lietām, kas neietilpst pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sarakstā.
Degvielas cenu kritums ļauj garākus ceļojumus šogad iegādāties par cenām, kas pagājušajā gadā bijušas divreiz īsākiem ceļojumiem. K.Paļgovs min salīdzinājumu starp Latvijas tūristu iecienīto Ēģipti un TezTour jauno maršrutu uz prestižākām un attālākām Kanāriju salām. Populārākais ceļojums uz salām maksā apmēram tikpat, cik pērn maksājuši braucieni uz Turcijas un Ēģiptes kūrortiem. Kopš jūnija uz Kanārijām no Latvijas jau aizlidojuši gandrīz 1800 cilvēku, saka K.Paļgovs. «Pēc tā, kā cilvēki lido uz Tenerifi (lielāko no Kanāriju salām - red.), es neteiktu, ka te Latvijā viss ir ļoti slikti,» uzsver K.Paļgovs.
Jārada notikumi
Pētījumu kompānijas GfK Baltic dati liecina: neliels patērētāju optimisma uzplaukums bija vērojams maijā, vasaras rādītājus sabojājusi diskusija par gaidāmo mājokļu nodokli, stāsta firmas direktore Iluta Skrūzkalne. Arī pēc viņas domām, nozīmīgs ir «vasaras faktors», kad pati daba liek cilvēkiem vairāk priecāties, kas sakrita ar to krīzes periodu, kad cilvēki jau apraduši ar situāciju un pārskatījuši tēriņus. «Tagad visi bauda dzīvi, bet neviens nezina, kas būs rudenī,» viņa brīdina. Arī uzņēmēji tumšāka laika iestāšanos gaida ar bažām. Tām piekrīt arī R.Grants: «Tēriņi pieaugs, cilvēki vairāk laika pavadīs mājās.» Uzņēmējiem uz to jāreaģē, vienkāršojot produktus un pakalpojumus, lai samazinātu to cenu, kā arī veidojot interesantus notikumus, kas varētu izraisīt interesi. «Rīgas svētki pierādījuši, ka cilvēki gatavi izklaidēties, tikai jārada unikālais notikums,» secina R.Grants.