Līdz ar to ar tik zemu nodokļu slogu ir neiespējami nodrošināt tādas pašas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus kā citās ES valstīs.
Iespējams, A. Vilkam un ekonomistiem ir taisnība un nodokļu slogs ir viens no zemākajiem Eiropā, un, ja pašmērķis ir to izlīdzināt, nodokļu slogs būtu jāpalielina, taču finanšu ministra izteikumi norāda uz vairākām negatīvām un kritiski vērtējamām iezīmēm, kā līdz šim valdošās politiskās partijas realizējušas valsts finanšu politiku. Visupirms ar ironiju jāuztver tas, ka Latvijā teju katrs gads nāk ar jaunām nodokļu izmaiņām. Protams, varētu pasmieties, ja vien par tradīciju kļuvušās ikgadējās nodokļu izmaiņas skaudri uz savas ādas neizjustu uzņēmēji, kas atkal un atkal norāda, ka uzņēmējdarbības vidi neuzlabo nestabila nodokļu politika. Uzņēmumi, it īpaši ražojošie, savus biznesa plānus veido pieciem, pat desmit gadiem, un pēc katrām nodokļu izmaiņām uzņēmuma vadībai jāpārskata biznesa plāns vai pat jāpārdomā ražošanas pārvietošanas iespējas. No valsts iestāžu puses izskanējusi iniciatīva ar likumu noteikt, cik bieži turpmāk būtu maināmi nodokļi. Tā ir apsveicama iniciatīva, ja vien piedāvātajā projektā šis termiņš nebūtu noteikts - ne biežāk kā reizi gadā! Tas ir absurdi, ja politiķi runā par stabilas un ilgtspējīgas biznesa vides veidošanu, bet tajā pašā laikā pūlas ar likuma spēku nostiprināt praksi, ka nodokļi tiek celti, veidojot katra gada budžetu.
Jānorāda arī, ka vēl Valda Dombrovska valdības laikā koalīcija apņēmās nodokļus pakāpeniski samazināt. Tagad A. Vilks, iniciējot diskusiju par nepieciešamību paaugstināt nodokļus, parāda, ka uzņēmēji ir vazāti aiz deguna un viņiem tiek melots ne tikai politisku solījumu līmenī, bet ļoti tieši un nepārprotami. Tā, piemēram, ar vieglu roku un bez īpašiem komentāriem tika iznīcināta 2013. gadā spēkā esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakcija, kas paredzēja pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20% 2015. gadā. Tas bija kārtējais pliķis sejā uzņēmējiem, kam ir ilgtermiņa attīstības stratēģija, nevis pārdot-uzmest-paslēpties biznesa modelis.
Sākot diskusiju par iespējamo nodokļu paaugstināšanu, ministrs un finansists A. Vilks noteikti apzinās, ka nodokļu celšana samazina to līdzekļu apjomu, ko uzņēmēji var atļauties ieguldīt attīstībā un tādējādi ekonomikas celšanā. Šajā gadījumā atkal jāsecina, ka nav konsekvences politiķu paustajā par biznesa vides attīstības veicināšanu.
Iespējams, pirms diskusijām par nodokļu paaugstināšanu valsts institūcijām būtu jāizpilda mājasdarbs - saprast, kā tiek plānoti nodokļi un kā tiek tērēti līdzekļi budžeta iestādēs. Pagaidām jāsaka - dažbrīd šķiet, ka Latvijā nodokļu politika izriet no valsts iestāžu vēlmēm.
*Zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris