Atkal miers

Grūti aizmirst, ar kādām cerībām daudzi vienkāršie amerikāņi balsoja par Baraku Obamu kā pretstatu Džordžam Bušam, ka viņš pārtrauks karu. Vēlēšanas notika, bet karš turpinājās. Tagad ASV prezidents Baraks Obama «negaidītajā» Afganistānas vizītē atkal sola darīt galu jau vairāk nekā 10 gadu ilgajam karam. «Negaidīta» šī vizīte, protams, ir tikai medijiem un zemākajam apkalpojošajam personālam. Izvēlētais datums - tieši gadadiena kopš Osamas bin Ladena nogalināšanas - liecina, ka tas ir tipisks priekšvēlēšanu pasākums, lai spodrinātu vienlīdz uzvarētāja un miera baloža tēlu. «Uzvarēšana» Afganistānā ir stipri relatīvs jēdziens, tomēr ASV līderi joprojām pilnīgi nopietni pieļauj, ka tā ir iespējama, tikai tad tas prasītu vairāk naudas un vairāk upuru. «Mūsu mērķis nav izveidot valsti pēc Amerikas tēla vai izskaust it visas talibu pēdas,» Afganistānā atzīst Obama, jo «šie uzdevumi prasītu daudz vairāk gadu, daudz vairāk dolāru un daudz vairāk amerikāņu dzīvību». Jautājums ir, vai ASV un kopumā NATO ir skaidri formulēts, kas ir Afganistānas kara iznākums, ko varēs saukt par uzvaru. Vai tikai pašreizējā režīma spēja pašam ar saviem drošības spēkiem uzturēt kārtību? Vai arī režīma spēja atrast kaut kādu vienošanos ar talibiem brīdī, kad sabiedroto karavīri pamet Afganistānu? Patlaban aizvien vairāk sāk izskatīties, ka kara beigas būs tikvien kā tehniski noteiktais karaspēka izvešanas datums bez stingras pārliecības, kas Afganistānā notiks tālāk.