Valsts budžeta grozījumi būs vienādi smags sitiens pa visu pedagogu makiem. Paaugstinot skolotāju slodzi un skolās paliekot mazākam pedagogu skaitam, palikušie varētu saņemt lielāku atalgojumu, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) negrasās pieņemt pedagogu vidū vēl nepopulārākus lēmumus un no savas puses veicināt sistēmas attīrīšanos.
IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle arodbiedrības sanāksmē trešdien pedagogus informēja, ka viņu atalgojums gada pēdējos četros mēnešos saruks par 59,5%. Tas nozīmē, ka skolotāju alga par vienu likmi bez papildu atalgotajiem darbiem, kā klašu audzināšana vai burtnīcu labošana, būs 180 latu pirms nodokļu nomaksas, direktoru vietnieki par likmi saņems vidēji 260 latu, savukārt direktori - vidēji 350 latu. Atalgojuma samazinājums attiecas tikai uz gada pēdējiem četriem mēnešiem, nevis uz atvaļinājuma naudu. Pēdējoreiz gada pēdējos četros mēnešos tāds pedagogu algu mērķdotācijas apmērs, kā plānots šogad, bijis 2004.gadā.
Pedagogi T.Koķei pārmeta, ka ministre nepietiekami aizstāvējusi nozares intereses un noklusējusi informāciju no pedagogiem, taču lielākoties pretī saņēma atbildi, ka viņa darījusi visu iespējamo, lai aizstāvētu pedagogus. Ministres preses pārstāve Agnese Korbe Dienai vēlāk norādīja, ka T.Koķe pagaidām demisionēt negrasās, jo bez arodbiedrības balsojuma citu signālu, ka pedagogi neuzticas ministrei, neesot bijis. Pati T.Koķe gan vairākkārt uzdeva pedagogiem jautājumu, kādi ir viņu priekšlikumi izglītības nozares sakārtošanā, lai ietaupītu līdzekļus, ko novirzīt skolotāju algām, bet vienīgie ierosinājumi saistījās tikai ar naudas meklēšanu IZM centrālajā aparātā un aģentūrās, nevis ar izglītības sistēmas reformām.
Skolotāji norāda, ka atsevišķās skolās pedagogi strādā samērā nelielu slodzi, tāpēc daži skolotāji izrēķinājuši, ka no rudens viņi nokritīs vēl krietni zem iztikas minimuma un viņi saņems 90 latu uz papīra. Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva norāda - šādā gadījumā pragmatiskāks lēmums būtu skolas direktoram saglabāt mazāku skaitu skolotāju ar lielākām algām. Savulaik, kad darba kārtībā bija mācībspēku algas samazināšana par 20%, kā risinājumu, lai izglītības sistēmā paturētu kvalitatīvākos skolotājus un nesamazinātu viņu algas, T.Koķe minēja pedagogu darba slodzes paaugstināšanu. Tas nozīmē vairāku tūkstošu skolotāju atlaišanu, tāpēc IZM no tā atkāpās. Otrdien T.Koķe Dienai norādīja, ka arī tagad neatgriezīsies pie ieceres paaugstināt slodzes. Tā vietā ministre iestājas par mācību plānu atvieglošanu. A.Korbe skaidro - realitātē tas nozīmē, ka skolās atsevišķos priekšmetos būs mazāks stundu skaits.
Skolotāju atalgojums būs atkarīgs arī no skolu skaita pašvaldībās, kas no nākamā mācību gada tiks finansētas pēc skolēnu skaita tajās. Jo mazāk skolu un mazāk pedagogu likmju tiks saglabāts, jo lielākas būs pašvaldību iespējas nodrošināt pedagogiem lielāku atalgojumu. Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne atklāj, ka jau saņemti signāli par atsevišķu novadu plāniem skolas slēgt.