Pirmdien arī izrādījās, ka saistībā ar iespējamo kukuļošanu sākta pārbaude Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). «KNAB darbinieki jau veic visas nepieciešamās darbības, lai pārbaudītu un vērtētu personas minētos faktus saistībā ar kukuļa pieprasīšanu no valsts amatpersonas puses,» Dienai teica KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs, atturoties nosaukt gan laiku, kad pārbaude sākta, gan to, kurš KNAB vērsās ar lūgumu veikt šādu pārbaudi. No drošiem avotiem zināms, ka KNAB vērsies pats Aerodium vadītājs I. Beitāns. Vai kukulis tikai prasīts vai arī jau maksāts, I. Beitāns neatbildēja.
Diena jau ziņoja, ka konflikta cēlonis bija LIAA līdz galam neizmaksātā nauda par paviljona celtniecību. Kā ziņots, no 2,55 miljoniem latu Aerodium uzreiz tika pārskaitīti 1,58 milj. latu, savukārt aptuveni pusi no pārējās naudas bija paredzēts izmaksāt pēc paviljona nodošanas ekspluatācijā, bet otru pusi - pēc izstādes beigām. LIAA uzskata, ka visi darbi vēl nav pabeigti, tāpēc naudu nepārskaita.
Vaino šantāžā
Pirmdien no rīta LNT raidījumā 900 sekundes LIAA vadītājs A. Ozols nāca klajā ar paziņojumu, ka Aerodium ne tikai iegāzis ar Expo, bet vēja tuneļa projektā Jelgavā centies izkrāpt naudu. I. Beitāns, pēc A.Ozola teiktā, esot piedāvājis: ja viss ar Expo sanākšot, tad LIAA vajadzētu noklusēt nelikumības Jelgavas projektā, kur I. Beitāns līdzdarbojas. Sev vēlamo Aerodium vadītājs esot mēģinājis panākt ar šantāžas elementiem, arī netieši norādot uz iespēju dot kukuli, taču šajās iespējamajās nelikumībās viņu «neesot izdevies pieķert», sacīja LIAA vadītājs. Kā Dienu informēja LIAA, aģentūra vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs ar vēlmi veikt pārbaudi, kur palikuši Jelgavas projektā ieguldītie 1,3 miljoni latu Eiropas Savienības (ES) naudas. Pārbaudē šā gada janvārī LIAA esot secinājusi, ka vēja tunelī, kur bija iecerēts apmācīt instruktorus lekšanai ar izpletni, darbība nenotiekot. Līdz ar to projekta mērķis neesot sasniegts, kā dēļ no uzņēmuma varētu piedzīt vēja tunelī ieguldīto ES naudu, Dienai norādīja aģentūrā. Aerodium gan norāda, ka uzņēmumam ar šo Jelgavas projektu ir vien tāda saistība, ka Latvijas paviljona veidotāja vadītājs I. Beitāns šajā projektā ir mazākuma akcionārs. Pats I. Beitāns atzīst, ka projekts nav nesis gaidītos finansiālos ieguvumus, taču cilvēki tajā trenējoties nemitīgi.
Izvēlēts bez konkursa
Pēc A.Ozola paziņojumiem I. Beitāns pirmdien nāca klajā ar savu ziņu, ka A. Ozols pats esot pieprasījis kukuli uzņēmumam par atbalstu Latvijas paviljona izveidē izstādē Expo, «konkrēti sakot, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek». Sākotnēji esot bijusi runa par 6-10% no līguma summas, pēcāk nonāca līdz 8%. «Viņš ne tikai procentus pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I. Beitāns. Ņemot vērā Aerodium lielo vēlmi veidot Latvijas paviljonu izstādē Šanhajā, «mēs arī spēlējām šo spēli līdzi un tanī brīdī teicām: labi, labi,» sacīja I. Beitāns. Pēc Aerodium vadītāja teiktā, šāda saruna ar LIAA vadītāju notikusi pērn rudenī. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka LIAA līgumu ar Aerodium noslēdzis pērn novembra vidū. Toreiz vēl jaunie arhitekti iebilda, ka Latvijas paviljona veidotājs izvēlēts bez konkursa un resursi tam sadalīti necaurskatāmi. Jautāts, vai A. Ozolam kukulis ir iedots, Aerodium vadītājs atbildē bija izvairīgs, vien norādot: lai to izmeklē tiesībsargājošās iestādes. Cits Aerodium pārstāvis Didzis Pīļāns Dienai noraidīja kukuļa došanu, citādi uzņēmumam, viņaprāt, nebūtu tik grūti klājies ar paviljona izveidi un līgtās naudas saņemšanu. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pēc A. Ozola lūguma atstādinājis viņu no Latvijas paviljona projekta vadītāja amata, nozīmējot projekta uzraudzībai citu cilvēku. Viņš pēc sākotnējās paviljona apskates secinājis, ka paviljons, kas, kā zināms, dažādu iemeslu dēļ tika atklāts nepilnu mēnesi vēlāk nekā cerēts, izskatās labi un apmeklētājiem patīk, bet ir būtiskas atkāpes no sākotnējā projekta, vēsta diena.lv.