Lauku attīstības programmā pārtikas ražošanas atbalstam 2014.-2020. gada periodam paredzēti tikai 6% no kopējā apjoma. Notikumi pasaulē liecina, ka piena pārstrāde turpmāk var ciest zaudējumus, tādēļ būtiski meklēt risinājumus, lai saglabātu darba vietas un atrastu jaunus eksporta tirgus.
Ģeopolitiskā situācija kopš 2014. gada pavasara mainījusies, kad no straujas piena nozares attīstības piedzīvots smags kritums. Cietuši arī piena ražotāji, jo iepirkuma cenas būtiski samazinājušās. Tas nozīmē saimniecību nerentabilitāti, nespēju atmaksāt kredītus un attīstīties. Latvija un Eiropas Savienība (ES) jau atbalsta piena ražotājus, taču pārstrādātāji nonākuši neapskaužamā situācijā, kur izejvielu cena jāsaglabā maksimāli augsta, bet patērētāji un tirgotāji vēlas gala produktu iegādāties iespējami lēti, nodrošinot konkurētspēju pār importētajiem piena produktiem.
Jau 2012. gadā pieņemta Latvijas piena nozares attīstības stratēģija, kuru paredzēts realizēt līdz 2020. gadam. Tajā noteikti vairāki mērķi, to skaitā efektīva un konkurētspējīga ražotņu izveide, svaigpiena eksporta mazināšana, lai vietējiem pārstrādātājiem būtu pieejama izejviela, lai palielinātu jaunu un inovatīvu, kā arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Tāpat stratēģijā paredzēts, ka līdz 2020. gadam piena izslaukumam valstī jāpieaug vismaz par trešdaļu, taču vietējais patēriņš būtiski nemainīsies, iespējams, iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, pat kritīsies. Attīstība iespējama tikai uz eksporta palielināšanas un importa samazināšanas rēķina, nodrošinot vietējai produkcijai konkurētspējīgu cenu.
Lai nepakļautu piena nozari stagnācijai un bankrotiem, LPCS ierosina izskatīt un rast iespēju atbalstīt šādus priekšlikumus:
1. Izskatīt iespēju piena nozarei Latvijā noteikt īpašu un prioritāru statusu, saglabājot darba vietas aptuveni 40 tūkstošiem iedzīvotāju.
2. Izskatīt iespēju nepiemērot jēdzienu «saistītie uzņēmumi» de minimis atbalsta sniegšanas programmā, lai piena pārstrādātājiem atbalsta apjoms būtu efektīvāks sarežģītās situācijas dēļ.
3. Izskatīt iespēju izveidot nacionāla mēroga atbalsta programmu tiem uzņēmumiem, kuri izsmēluši de minimis finansējumu, ar mērķi palīdzēt jaunu eksporta tirgu apgūšanā, dažādu sertifikātu un standartu ieviešanā. Piena pārstrādātājiem valsts pretimnākšana ir ļoti nozīmīga, lai pārorientētu eksportu un turpinātu attīstību.
4. ES noteikusi, ka fondu finansējumu nevarēs saņemt uzņēmumi (arī saistītie uzņēmumi dažādās nozarēs), kuru apgrozījums pārsniedz 200 miljonus eiro gadā vai strādājošo skaits pārsniedz 750. Tas nozīmē, ja vienam īpašniekam pieder vairākas kompānijas, pārsniedzot noteiktos rādītājus, finansējumu saņemt nebūs iespējams. Aicinām pārskatīt šos noteikumus, paredzot ierobežojumus tikai vienas nozares ietvaros.
5. Aicinām saglabāt attiecināmo izmaksu griestus nākamajam ES plānošanas periodam. Pašreiz tie noteikti tikai trīs miljonu eiro apjomā vienam uzņēmumam septiņu gadu periodā pie iepriekš bijušajiem septiņiem miljoniem. LPCS aicina izprast tūlītēju līdzekļu nepieciešamību eksporta tirgu apgūšanai.
6. Saglabāt publiskā (fondu) finansējuma apjomu iepriekšējā plānošanas perioda līmenī. Pašreiz paredzēts, ka no attiecināmajām izmaksām (trīs miljoni eiro) uzņēmums varēs saņemt ne vairāk kā 40% jeb aptuveni 1,2 miljonus eiro. Iepriekšējā plānošanas periodā publiskā finansējuma apjoms veiksmīga investīciju projekta realizēšanas gadījumā bija līdz pat 4,2 miljoniem eiro.
7. Piena pārstrādātāji aicina augstākās valsts amatpersonas atkārtoti vērsties ES institūcijās, skaidrot izveidojušos situāciju un lūgt atvērt eksporta subsīdiju programmu eksportam ārpus ES.
Latvijā aptuveni piektdaļu gan no lauksaimnieciskās, gan pārtikas ražošanas apjoma aizņem piena nozare, tādēļ aicinām atbalstīt LPCS ierosinājumus un, veidojot piena nozares politiku, noteikt vienādus principus kā ražotājiem, tā pārstrādātājiem, izvairoties no kāda iesaistītā posma diskriminācijas atbalsta pasākumos, nodokļu politikā un citās jomās.
LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks