Mani pārsteidza Vjačeslavs Dombrovskis. 20. decembra Dienā publicētā intervija ir viena no godīgākajām, ko jebkad esmu saņēmis. Dombrovskis atklāti pasaka - eiro nav Latvijas jautājums. Tas vispār nav jautājums, par to, kas ir izdevīgi. Pats būdams ekonomists, viņš atklāti atzīst, ka šodien simtprocentīgi neviens nevar pateikt, vai ekonomiski sekmīgākas būs eirozonas valstis vai tās, kas paliks perifērijā.
Ņemsim vērā, ka no šāda viedokļa Eiropas «perifērijā» ir tādas ES valstis kā Lielbritānija, Zviedrija un Dānija, nemaz nerunājot par Norvēģiju un Šveici, kas nav pat Eiropas Savienībā. Protams, eirozonā ir arī ļoti augsti attīstītas valstis - Vācija, Nīderlande, Somija un citas. Bet ir acīmredzams, ka ne jau konkrēta valūta pati par sevi ir ekonomiskās attīstības garants. Vjačeslavs Dombrovskis to arī nesaka, kaut vienmēr ir bijis eiro piekritējs.
Eiro nav ekonomikas, bet politikas jautājums. Un Dombrovskis teic - Eiropā pašlaik notiek procesi, kas notika ASV pirms 200 gadiem. Kas tad notika? No konfederatīvas valstu savienības ASV kļuva par unitāru federālu valsti. Tagad notiek «Eiropas Savienoto Valstu» veidošanās. Un tāpēc ir svarīga arī Latvijas pievienošanās eirozonai, kas ir unitāras valsts kodols. Eiro ir tikai šīs vienotās valsts veidošanas instruments.
Tā ir godīga runa. Par to es Vjačeslavu Dombrovski cienu. Un esmu gatavs domāt par šo Eiropas valsts ideju. Un, iespējams, pat piekrist, kad būšu tam gatavs.
Tas nav Ilmārs Rimšēvičs, kas eiro salīdzina ar kuģi, uz kura dod labumus. Laikam kārdinot aborigēnus, kas zviedru galdu redz pirmoreiz.
Vienotai Eiropas valstij ir jābūt katras tautas skaidri apzinātai izvēlei. Nevis iemānītai un uzstieptai realitātei, kā tagad tas notiek.