Viens no jaunajiem ierosinājumiem paredz, ka ne mazāk kā 5000 pilsoņiem, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, ir tiesības Saeimā vērsties ar kolektīvo iesniegumu. Tas ir radies līdzdalības platformas Mana balss izraisītās diskusijas iespaidā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien izskatīja grozījumus Kārtības rullī otrajā lasījumā, atliekot galīgā lēmuma pieņemšanu, jo bija ierosinājums Pilsonības likuma izpildes komisijas pārdēvēt par Sabiedrības saliedētības komisiju. To valdības veidošanas laikā ierosināja Visu Latvijai!-TB/LNNK un toreiz partneri tam neiebilda, taču otrdien komisijā šis atbalsts nebija tik pārliecinošs. Galīgā lēmuma pieņemšanu atlika, jo ceturtdien Saeimas prezidijs un frakciju padome izvērtēs vēl vairāku Saeimas komisiju funkcijas un lietderību. Pilsonības likuma izpildes komisijas darbība ir noteikta arī Pilsonības likumā, kas nozīmē attiecīgās izmaiņas arī tajā.
Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) komisijas kompetences paplašināšanā redz vairākus ieguvumus - iespēju veikt dažādus pētījumus ar ekspertu un nevalstisko organizāciju iesaistīšanu, kā arī piedalīties vairāku likumu sagatavošanā, piemēram, par svētku un atceres dienām. I. Čepānei šīs komisijas lietderība šķita strīdīga, jo neesot skaidrs, ar ko tā nodarbosies, ko idejas autoriem viņa novēlēja arī izskaidrot sabiedrībai. Pretējā gadījumā parlamentam tiks pārmesta lieka naudas tērēšana. Viņa arī norādīja uz atšķirīgo slodzi, kāda ir, piemēram, Tautsaimniecības komisijai un varētu būt šai. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atgādināja, ka deputātiem ir tiesības veidot jaunas komisijas, kā, piemēram, bija izveidota Korupcijas novēršanas un apkarošanas komisija, bet «nebūtu labi, ja tās nosaukums rada neskaidrības, kas ar ko nodarbojas».
Priekšlikumam par iespēju sabiedrībai rosināt savas iniciatīvas, kuras atbalstījuši vismaz 5000 pilsoņu, bija lielāks atbalsts. Vākt parakstus par kādu ideju varētu arī elektroniski, taču kolektīvā iesnieguma atbalstītājiem būtu jānorāda vārds, uzvārds un arī personas kods. G. Kusiņš pastāstīja, ka ir valstis, kur sabiedrības pārstāvju priekšlikumi tiek publicēti valsts iestāžu interneta mājaslapās, kur jebkurš par tiem var parakstīties. Valērijs Agešins (SC) ierosināja paredzēt šīs tiesības ne tikai pilsoņiem, bet visiem iedzīvotājiem. Iesniegumus izvērtētu Mandātu un iesniegumu komisija, kas sagatavotu parlamenta ziņojumu par tā turpmāko virzību. Zatlera Reformu partijas deputāti Juris Viļums un Gunārs Igaunis bija ierosinājuši Kārtības rullī paredzēt deputātiem iespēju dot solījumu latgaliešu rakstu valodā, bet viņi savu priekšlikumu atsauca.