Neapmierinātību ar šo faktu neslēpj Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kuras Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks vietnē Twitter.com ierakstīja: «Saeima atliek Imigrācijas likumu uz aprīli... Tātad referendums...», bet vēlāk turpat arī pauda bažas par dažu politiķu centieniem atstāt no Latvijas tikai tās nosaukumu. Partijas oficiālais viedoklis pagaidām gan ir mērenāks.
Mērķis nemainās
Uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām Latvijā tika ieviestas 2010. gadā pēc toreizējā LPP/LC līdera Aināra Šlesera iniciatīvas, bet pret tām konsekventi iestājusies NA. Iekšlietu ministrijas sagatavotie dati, kas tika prezentēti Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, liecina, ka ārvalstu investoriem izsniegto pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju skaits veido nozīmīgu īpatsvaru kopējā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju skaitā - 2012. gadā 40,5%, bet 2013. gadā jau 46,4%. «Pēc iespējas lielāki ierobežojumi termiņuzturēšanās atļaujām, kas attiecas uz nekustamo īpašumu. Metodes ir dažādas, kā to sasniegt,» NA mērķi raksturo tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš ironizē, ka nav jābūt izcilam analītiķim, lai saprastu, ka likuma grozījumu pārcelšana uz aprīli nozīmē mēģinājumu šo jautājumu «norakt». Politiķis pieļauj, ka aprīlī varētu būt arguments, ka ir pārāk tuvu vēlēšanām, savukārt pēc tām daļai partiju vairs nebūšot «racionāla iemesla» atgriezties pie uzturēšanās atļauju temata. Tomēr par referenduma rosināšanu oficiāli Nacionālās apvienības vadība spriedusi nav. Patlaban nacionāļi ir gatavi deleģēt savu pārstāvi jaunizveidotajā darba grupā un paralēli meklēšot iespējas, kā neļaut šo jautājumu nolikt atvilktnē. R. Dzintars arī izteicās, ka likumprojekta izskatīšanu esot «norāvusi» Vienotība.
Domas joprojām dalās
Diena jau rakstījusi, ka likuma izmaiņām bija jāsāk darboties no 1. janvāra un jau šā gada valsts budžetā ir paredzēta arī speciāla ekonomikas attīstības programma, kurā tiek veikti ārzemnieku maksājumi par darījumiem ar nekustamo īpašumu. Valsts prezidents Andris Bērziņš novembra sākumā atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Imigrācijas likumā, kas tika sagatavoti pēc NA aicinājuma koalīcijai ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Jaunās grozījumu versijas izstrāde uzticēta nevis Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā pirmo grozījumu izstrādes laikā, bet Tautsaimniecības komisijai. Tās priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija) atzīst, ka 10. aprīlis kā termiņš noteikts tāpēc, ka tā ir Saeimas ziemas sesijas pēdējā diena. «Bija ļoti dažādi viedokļi - vai izskatīt tikai tos punktus, kurus Valsts prezidents minējis, nododot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, vai rakstīt visu no jauna. Īstermiņa risinājums būtu pielabot esošo, bet garākā termiņā tāpat bez jauna likuma neiztiks,» skaidro J. Ozoliņš. Viņš prognozē, ka komisija divu nedēļu laikā izlems, cik radikāli likumprojektu pārstrādāt. Vaicāts, vai līdz 10. aprīlim ir iespējams pilnībā izstrādāt likumprojektu no jauna, komisijas priekšsēdētājs atzina, ka «nebūtu optimists, tomēr stūrakmeņus ielikt var».
Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norāda, ka līdz šim no ierēdņiem dzirdētās atbildes uz jautājumiem, kādi būtu ieguvumi un zaudējumi likuma grozījumu ieviešanas gadījumā, esot nekonkrētas. To, ka diskusija tagad atsākusies ar jaunu sparu, E. Smiltēns skaidro ar saspringto situāciju, pieņemot likuma grozījumus pirmajā reizē. «Likumprojekta redakcija mainījās pa dienām. Nevis ministrijas nāca ar aprēķiniem, bet tas bija politisks darījums. Nacionālā apvienība draudēja nebalsot par budžetu. Tie bija kompromisu kompromisi. Tas viss radīja ne līdz galam izsvērtu piedāvājumu, kuru Valsts prezidents atmeta atpakaļ.»