Daudziem tā ir bijis - tu, latvieti, ej pa pļavu kopā ar ārzemnieku-eiropieti, un jums panesas saruna par veselību. Tu norādi uz kādu zālīti, pastāsti, ka baltais āboliņš ir labs «priekš gara», tā tur, reibinoši ziedošā, ir vīgrieze, kura jālieto pirms gulēšanas, jo tā ir «priekš miera». Kad ārzemnieks savaino pirkstu, šam asinis tek, bet tu, latvieti, zini, ka jāsaberzē pelašķu lapas, sula jāuzpilina uz rētas, un asinis apstāsies. Zini, ka ceļteku lapu var uzlikt kā plāksteri; zini, ka «priekš visa» vecmammai pirmās zāles bija kumelīšu tēja un, tikko kā bērniem uzmetas temperatūra, tu dod liepziedu tēju.
Vistipiskāk, ka ārzemnieki brīnās par mūsu zināšanām. Un zālīšu zinātāju latvieti nosauc par burvi vai raganu. Vēl pakacina, iedrošinot, ka inkvizīcija savulaik zālīšu spēku zinošo latvieti būtu droši uzrāvusi pie kāķa. Jūs pasmejaties un uzdzerat paša dārzā audzētu citronmelisas tēju «priekš tonusa».
Šajā nedēļā visi, kuri kaut vai tikai amatieru līmenī lasām un lietojam zāļu tējas, sajutām, ka var tikt apdraudētas cilvēktiesības. Viens otram pārsūtīja aicinājumu par Tradicionālo ārstniecības augu produktu direktīvas (The Traditional Herbal Medicinal Directive) atcelšanu. Eiropas Komisija paredzēja, ka no 2011.gada aprīļa ES dalībvalstu iedzīvotājiem būs liegta pieeja ārstniecības augu produktiem.
Kurš senču gudrībās vieds latvietis nesaceltos pret direktīvas diktātu, kas paģērētu ierobežot indivīda tiesības izvēlēties sev pieņemamāko veselības aprūpes metodi? Visi, kas apzinās, ka savvaļas zāļu un ārstniecības tēju audzēšana, vākšana un lietošana ir viena no latviešu nācijas īpašajām materiālās un nemateriālās kultūras iezīmēm, sāka rosīties.
Taču, ja uzmanīgi palasa direktīvu, ja izburas cauri ierēdnieciskajai valodai, paveras cita aina. Eiroparlamentārieši runā par vienu «zāli», bet latvieši - par citām «zālēm». Juceklis radies homonīma «zāles» tulkojuma dēļ. Latviešiem zāles «priekš veselības» aug pļavās, eiropiešiem zāles jeb medikamenti ir aptiekās un internetā.
Direktīvas galvenais mērķis ir pasargāt labticīgos pacientus, kuri medikamentus iepērk interneta vietnēs. Lai veikli darboņi balto mušmiri internetā nevar lietotājiem ieteikt kā medikamentu «priekš miera». Direktīva nav pavēle aizliegt tautas tradīcijas turpināšanu. Tā nosaka, ka ikvienai dalībvalstij ar saviem nacionāliem likumiem divos gados būs jānodrošina, ka cilvēki internetā var droši iegādāties medikamentus/«zāles» bez riska, ka tās ir ražotas tur - nezin kur, un ir pat bīstamas veselībai.
Eiropa ļauj dzert zāļu tējas. Ka tik nu latvju ierēdņi, sastādot nacionālos tiesību aktus, paši nepārcenšas.