Līdz šim īpašniekiem maksāja vienreizējas kompensācijas. Kā atlīdzība par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem ir izmaksāti jau 6 174 196 lati. Taču plānots, ka turpmāk kompensācijas maksās ik gadu. No valsts budžeta paredzēts maksāt kompensācijas par ierobežojumiem tajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - meža un lauksaimniecības zemēs -, kurās nevarēs saņemt ES atbalsta maksājumus, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska. Kopējā šādas zemes platība ir 5143 ha. Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets izdos noteikumus, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija, izmaksas nosacījumus, kārtību un apmēru, ņemot vērā piešķirtos finanšu līdzekļus. Plānots, ka kompensācijas meža zemēs par aizliegtu kailcirti varētu būt līdz Ls 30/ha, par aizliegtu galveno cirti - līdz Ls 90/ha, vietās, kur aizliegta kailcirte, galvenā cirte un kopšanas cirte, izmaksājamā summa varētu būt līdz Ls 110/ha. Savukārt par lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem zemes īpašnieki varētu saņemt līdz Ls 30/ha gadā. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000) un mikroliegumos īpašniekiem jau tagad piešķir ikgadēju atbalstu no ES fondiem. Plānots, ka turpmāk noteikts atbalsts katru gadu būs pieejams arī tiem, kuru īpašumi atrodas valsts un pašvaldības nozīmes aizsargājamās teritorijās. Kompensācijas administrēs Dabas aizsardzības pārvalde vai pašvaldība. Konkrēta zemes gabala īpašniekiem varēs izmantot vienu atbalsta veidu - no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, no valsts vai pašvaldības budžeta.
Stimuls saglabāt ainavu
Iespējams, kompensācijas jau šajā gadā saņems Jaunpiebalgas novada z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis. Viņa zemes īpašumā atrodas divi mikroliegumi - viens mazajam ērglim un otrs zivju ērglim -, kopā tie aizņem lielāko daļu no saimniecības meža zemes - 40 hektāriem. Mikroliegumu iniciators ir bijis pats saimnieks, viņš ierosinājis veidot šos liegumus, lai aizsargātu putnus un saglabātu neskartu mežu. Vēl viņš nav pieteicies un saņēmis kompensācijas, bet nākotnē cer tādas saņemt. «Ja saudzē dabu, par to vajadzētu būt arī atbalstam,» uzskata G. Dolmanis. Piemājas saimniecība Mieriņi atrodas Limbažu pagastā. Tās astoņi hektāri pļavas un aramzemes atrodas dabas liegumā Dziļezers un Riebezers. Mājas uzceltas skaistā vietā 100 metru attālumā no ezera, taču kā jau liegumā dzīvojošajiem jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem - nedrīkst mainīt ainavu, apmežot pļavas, nedrīkst būvēt jaunas ēkas, ierīkot atpūtas vietu pie ezera, stāsta Mieriņu saimnieks Ivars Ķīlis un piebilst, ka ikdienā jau šos ierobežojumus tik ļoti nejūt, tomēr, ja būs iespējams, noteikti pieteiksies kompensācijai. Līdz šim viņš saņēmis tikai platībmaksājumus. Viņš uzskata, ka šāda kompensācija zemes īpašniekus aizsargājamās dabas teritorijās papildus stimulēs saglabāt ainavu. Šādam valsts vai pašvaldības atbalstam vajadzētu būt, saka I. Ķīlis. «Ikgadējiem atbalsta maksājumiem nepieciešamais finanšu apjoms ir 4,06 miljoni latu, kurus plānots segt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, un 0,46 miljoni latu, kuri jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem. Zemes atpirkšanai dabas rezervātos un aizsargājamo teritoriju rezervātā, stingrā režīma un regulējamā režīma zonās nepieciešami 1,9 miljoni latu,» stāsta K. Barševska. 2013. gada valsts budžetā kompensāciju izmaksai ir piešķirti 462 tūkstoši lati, taču jau tagad Dabas aizsardzības pārvalde ir izmantojusi daļu no šīs naudas, lai samaksātu kompensācijas tiem zemes īpašniekiem, kuri tām pieteicās iepriekšējos gados, bet finansējuma trūkums liedza tās izmaksāt.