Nav arī īstas skaidrības, cik tieši veco ātrās palīdzības automašīnu šogad izdosies nomainīt pret jaunām un cik tas izmaksās. Ja jaunu auto nebūs, palīdzības sniegšana cilvēkiem kavēsies, brīdina dienests.
Visas Latvijas brigādes NMPD varētu iekļauties līdz jūlijam, savukārt vienotu informācijas sistēmu, kas saslēgtu visas brigādes vienotā tīklā, plāno ieviest līdz 2012.gada vidum. Par ātrās palīdzības automašīnu iepirkšanu veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) ir cerīgi noskaņota - pieļauj, ka šogad «tie būs vairāki desmiti automašīnu». Nauda jau esot ieplānota kopējā budžetā, tiesa, cik daudz, viņa neatklāj. Pērn septembrī Veselības ministrijas plāni par ātrās palīdzības mašīnu iepirkumu piesaistīja premjera Valda Dombrovska (JL) uzmanību. Viņš šaubījās, vai tiešām nepieciešams jauns operatīvais transports.
Mašīnas var palikt ceļā
Rīgas reģionā mašīnas nepirks, bet turpinās līdzšinējo praksi - NMPD pirks pakalpojumu, kurā ietilpst ātrās palīdzības mašīnas ar specializēto aprīkojumu un šofera pakalpojumi. Izsludināts iepirkuma konkurss, jo drīz beigsies iepriekšējais līgums uz pieciem gadiem. Prognozējamā līgumsumma ir ap 21 miljonu latu, nepieciešamas 65 mašīnas. Tik daudz naudas nepieciešams, jo līgumu NMPD plāno slēgt uz pieciem gadiem, skaidro dienesta vadība.
Pēc NMPD vadītāja p.i. Semjona Štriha aplēsēm, gada laikā arī reģionos vajadzētu nomainīt vismaz simt ātrās palīdzības mašīnu, kas kalpojušas vairāk nekā septiņus gadus. Dienesta rīcībā kopā ir nedaudz mazāk par 200 mašīnām. «Tikko mēs pabeigsim konkursu par Rīgu, taisāmies izsludināt konkursu arī par pārējo republiku. Saņemot no ministrijas svētību, kādā veidā to darīt,» piebilst S.Štrihs. VM jāpieņem galalēmums, vai tā iepirks automašīnas vai nomās. «Šobrīd jau mums ir autobāze, reģionos ir sava aprūpe, tāpēc darba grupa sliecas domāt, ka ērtāk būtu pirkt mašīnas,» saka B.Rozentāle.
Ja nauda par ātrās palīdzības mašīnām kavēsies, dienesta vadībai esot grūti atbildēt, cik ilgi ar pašreizējām mašīnām varēs iztikt. S.Štrihs nopūšas: «Mums diemžēl ir liels kvantums mašīnu, kuras ir vecākas par septiņiem gadiem.» NMPD vadītāja vietniece Renāte Pupele piebilst - jau tagad vecās mašīnas nolietojas un nav iedarbināmas. Tās var izsaukuma laikā pusceļā apstāties. Remontos nākas ieguldīt daudz naudas, turklāt tad salūzušajām jāatrod aizstājējas. «Ja mašīna iziet no ierindas, pēc būtības brigāde tiek noņemta no attiecīgās vietas uz laiku. Blakus esošajai brigādei teritorija jāpiesedz,» paskaidro R.Pupele. Protams, palīdzība visiem tiks sniegta, taču jautājums esot, cik ātri.
Lingvistiska spēle
Kopumā no ERAF līdzekļiem dienestam tiks atvēlēti 7,6 miljoni latu, no tiem aptuveni pieci miljoni - informācijas sistēmai, bet atlikušā summa domāta reģionos izveidoto dispečerpunktu infrastruktūrai.
NMPD uzsver - informācijas sistēma nestu virkni labumu - būtu vienota datorizēta sistēma visai Latvijai, saņemot izsaukuma zvanu, jebkurā vietā dispečerim kartē būs redzama izsaukuma vieta, būs arī iespēja izsaukumu nodot brigādei mašīnā, tai atrodoties ceļā, - izsaukumu kartes ar pacienta datiem un adresi operatīvi būs nosūtāmas brigādei uz mašīnu, mediķi datus par kritiski smagu pacientu veselības stāvokli varētu no mašīnas jau nosūtīt uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu.
Par šīs informācijas sistēmas izstrādi, adaptāciju, aprobāciju un uzturēšanu NMPD sarunu procedūru sāka jau pērn septembrī. Tā tika apturēta, jo sūdzību iesniedza personu apvienība SIA Unistars un a/s Incomerc Holding. «Mūsu izslēgšanai bija formāls iemesls - būtībā lingvistiska spēle,» saka Kaspars Tolstiks, SIA Unistars valdes padomnieks. NMPD noraidīja šo uzņēmumu, jo nolikumam neatbilstot kāda uzņēmuma speciālista kvalifikācija - viņš bija realizējis projektu Zāļu valsts aģentūrā un Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā, taču tās neesot uzskatāmas par «veselības aprūpes iestādēm». IUB noraidījumu atzina par nepamatotu, jo neesot būtiskas starpības. Par pamatotu IUB uzskatīja uzņēmuma iebildumu, ka rīkota sarunu procedūra, nevis atklāts konkurss, jo prasības bijušas vairāk kā konkursā. Tagad būs jārīko atklāts konkurss.
Darbs norit ātrāk
Lai arī vecās mašīnas mēdz sagādāt raizes un viss dienests vēl nav saslēgts vienotā informatīvā tīklā, darbs gan tiek organizēts citādi nekā iepriekš, kad katra brigāde saimniekoja šauri savā teritorijā.
«Mums vairs nenotiek nekas pa vecam,» saka R.Pupele. Reģionos ir izveidoti dežūrārstu posteņi, arī feldšeru brigādēm iespējams saņemt ārstu brigāžu palīdzību. Pārņemtajās teritorijās (izņemot Zemgali) izsaukumus pieņem tikai reģionālais centrs, kas apkalpo visu reģionu.
Vidzemes reģiona Balvu atbalsta punkta vecākā feldšere Elita Jeromāne nosauc vairākus ieguvumus: «Dežūrārsts visu diennakti visas mūsu brigādes telefoniski var konsultēt gan par zālēm, gan to kādas sistēmas uzlikt. Ja ir smagākas problēmas, var atsūtīt ārstu brigādi mums no Valmieras,» viņa saka. Viņa priecājas, ka dienests nu tiek centralizēti apgādāts ar aprīkojumu. «Piemēram, nebija mums iepriekš defibrilatoru mašīnās,» saka E.Jeromāne.
Latgales reģionālā centra vadītāja vietniece Astrīda Igolniece min nesenus gadījumus, lai ieskicētu, kā noris ikdienas darbs vienotajā dienestā. Ludzas brigādei bija izsaukums pie kādas sievietes, kura saindējusies ar medikamentiem. Sieviete vesta uz tuvāko reģionālo slimnīcu Rēzeknē, taču tā pacienti neesot pieņēmusi. Tad brigādei no Rēzeknes nācies doties uz 90 kilometru tālo Daugavpils slimnīcu. «Nosūtījām brigādei pretī Daugavpils ātrās palīdzības brigādi. Tā pieņēma pacienti, un Ludzas brigāde varēja laikus atgriezties savā postenī,» stāsta A.Igolniece. Krāslavas brigādei ātrās palīdzības mašīnā nācās pieņemt dzemdības. «Bija ļoti nopietni sarežģījumi dzemdībās. Nosūtījām pretī Daugavpils ārstu reanimatologu brigādi, jo tur bija ātri jārīkojas,» atceras A.Igolniece.