70 metrus garā un sešus metrus augstā siena atrodas uz senās Jeruzalemes robežas - starp Tempļa kalnu un kādreizējo Dāvida pilsētu, kas tagad ir arābu apdzīvots kvartāls. Izrakumu vadītāja Eilata Mazara no Jeruzalemes ebreju universitātes lēš, ka siena celta ap X gadsimtu pirms mūsu ēras. Tieši tolaik izraēliešu tautu vadījis tās viedais ķēniņš Zālamans.
Iespaidīga būve
Siena bijusi daļa aizsardzības kompleksā, kurā ietilpa arī vārti, sarga ēka un sargtornis. Tornis bijis tam laikam patiešām iespaidīgs. Tas aizņēmis 24x18 metru platību un bijis izvietots netālu no vārtiem. No torņa ļoti labi varēja pārskatīt ieleju ap pilsētu. Interesanti, ka šā torņa aprises jau 1867.gadā pamanīja britu pētnieks Čārzls Vorens, taču tolaik viņš nesasaistīja drupas ar Bībeles versiju. Patlaban tā drupas ir apraktas zem ceļa, tādēļ šī stratēģiski svarīgā un, iespējams, svarīgus priekšmetus slēpjošā objekta izpēte aizkavējas. «Struktūru stiprums un forma norāda uz augstu inženierzinību līmeni,» žurnālam National Geographic uzsver E.Mazara.
Starp ieejas vārtiem un lielo sargtorni arheologi atklājuši arī vairākus stūra torņus. Tie bijuši aptuveni astoņus metrus plati un sešus metrus augsti. Tie esot veidoti no izgrebtiem akmeņiem un «aktīvā mūža» laikā izskatījušies neparasti skaisti. Savukārt uz austrumiem no pils bijis vēl viens mūru posms. Tas bijis vismaz 35 metrus garš, piecus metrus augsts un ieskāvis citu pilsētas daļu, ziņo vortāls LiveScience.
Atbilst Bībelei
Bībeles Vecajā Derībā stāstīts, ka ķēniņš Zālamans Jeruzalemē uzbūvējis aizsardzības valni. Taču līdz šim nebija izdevies atrast nevienu pierādījumu, ka tā tiešām noticis. Šis varētu būt pirmais. Par to liecinot izrakumu vietās atrastie senie priekšmeti, kas raksturīgi laika posmam pirms trīs tūkstošiem gadu. «Mums X gadsimtā nebija daudz karaļu, kas varētu uzbūvēt šādas celtnes. Pamatā tie bija tikai Dāvids uz Zālamans,» žurnālam National Geographic argumentus par labu šādam secinājumam izklāstīja arheoloģe. Saskaņā ar Bībeles versiju, milzi Goliātu pieveikušais Dāvids bija Zālamana tēvs. Dēls esot uzbūvējis arī Jeruzalemes Pirmo jeb Zālamana templi, kas atradies Tempļa kalnā.
«Šī ir pirmā reize, kad atrasta struktūra no tā laika, kas varētu sakrist ar aprakstiem par Zālamana celtnēm Jeruzalemē. Bībele mums stāsta, ka Zālamans ar feniķiešu palīdzību, kuri bija izcili celtnieki, uzbūvēja templi un savu jauno pili un ieskāva to ar pilsētu,» arheoloģe citē trešo nodaļu no Pirmās Ķēniņu grāmatas, kur teikts, ka Zālamans «uzbūvējis māju sev, Dievam un sienu ap Jeruzalemi».
Rosība pie mūra
E.Mazaras veikto izrakumu laikā pie pašas sienas atrastie māla trauki ļāvuši diezgan precīzi noteikt mūra celšanas laiku - X gadsimta pirms mūsu ēras otrā puse. Tieši tolaik esot valdījis Zālamans. Trauku esot bijis diezgan daudz, īpaši blakus sarga ēkai. Izgreznojumu vidū bijuši arī šim laika posmam raksturīgas figūras - četrkāju dzīvnieki un auglību simbolizējošas sievietes ar kuplām krūtīm. Tur uzietas pat metru augstas māla krūkas, kurās ieskrāpētie uzraksti liecina, ka sadzīves priekšmeti piederējuši augsta ranga amatpersonai. «Šīs krūkas ir lielākās, kādas jebkad atrastas Jeruzalemē,» apgalvo E.Mazara.
Uz citām krūzēm senebreju valodā bija ierakstīts «karalim» un dažādi ebreju personvārdi. Zinātniece to tulko kā apliecinājumu, ka tolaik bija nostiprinājusies stabila monarhija, kurā katrs sabiedrības loceklis zinājis savu vietu.
Atradumi pie pilsētas vārtiem liecina, ka tā bijusi ļoti «dzīva» vieta. Iespējams, cilvēki tur satikušies, lai tirgotos, izšķirtu strīdus un veiktu rituālus.
Par Bībeles satura vēsturisko precizitāti skeptiskais Telavivas universitātes arheologs Izraēls Finkelšteins neizslēdz, ka sienu patiešām licis būvēt ķēniņš Zālamans. Taču viņš brīdina nepārcensties, sasaistot izrakumus ar reliģiju. «Vispirms jāatbild uz jautājumu, kad teksts tika rakstīts - 300 gadus pēc notikuma vai tā laikā? Kādu mērķu dēļ tas tika rakstīts?» I.Finkelšteins sarunā ar National Geographic brīdina nepieņemt kā neapšaubāmu patiesību visu svētajā grāmatā rakstīto.