«Apskate bija virspusēja. Dziļāk baidāmies skatīties, lai nenodarītu vēl vairāk ļaunuma kā laiks,» saka muzeja galvenā krājuma glabātāja Anna Egliena. Papīrs stipri cietis no mitruma un rūsas, kas iznīcinājusi metāla kārbu, kurā tie glabāti. Kārba atrokot bija sadalījusies gabalos, papīri izbiruši, ļaujot salasīt vēstuļu adresātu, tādēļ strādnieki atpazinuši uzvārdu un sazinājušies ar muzeju. Kaut arī par materiālu saturu spriest šobrīd nevar, pētnieki cer, ka atrastais būs būtisks papildinājums krājumam. «Mums nav Mauriņai adresētu vēstuļu, jo viņas arhīvu neesam saņēmuši. Glabājam viņas vēstules citiem cilvēkiem, fotoattēlus. Tāpēc šis ir īpašs materiāls, kas pētniekiem līdz šim nav bijis pieejams,» stāsta A. Egliena. No atmiņām zināms, ka ratiņkrēslam piesaistītā Z. Mauriņa uzturēja aktīvu korespondenci ar ievērojamiem ārzemju literātiem, tomēr līdz šim vēstules, kas to apliecinātu, nav bijušas pieejamas. «Piemēram, ir zināms, ka viņa rakstījusi Romēnam Rolānam, kurš esot atbildējis. Adreses uz vēstulēm ir svešās valodās, tāpēc ļoti interesanti, ko atradīsim.»
1944. gadā ievērojamā latviešu rakstniece un esejiste devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pēc ilgāka perioda Zviedrijā 1976. gadā arī mira. Visticamākā šobrīd šķiet versija, ka pirms ceļa arhīvu aprakusi viņa pati. Dokumenti atrasti netālu no Z. Mauriņas un K. Raudives dzīvesvietas Kuldīgas ielā, zemes gabalā, ko pēc nepārbaudītiem datiem abi bija iegādājušies mājas celtniecībai. «Ja viņi nebūtu domājuši, ka tā ir vērtība, diez vai būtu pūlējušies,» saka A. Egliena. Pēc restaurācijas materiāli būs pilnībā pieejami muzeja lasītavā, tomēr A. Egliena atturējās prognozēt, cik ilgu laiku atjaunošana prasīs. Šāda apjoma darbam muzejam trūkst speciālistu, visticamāk, nepietiks arī ar pašu līdzekļiem, tādēļ muzejs aicina ziedot.