Kārtība regulē un nosaka vienotus principus dažādos jautājumos, piemēram, cik pārbaudes darbu var būt vienā dienā, cik daudz un kā vērtējami mājasdarbi, kādas ir vai nav iespējas uzlabot vērtējumu, ko darīt, ja skolēns pārbaudes darba laikā nav bijis skolā, cik vērtējumiem jābūt semestrī u. tml. Arī pedagogi paši mēdz veidot savu sistēmu, kā novērtēt bērnu zināšanas precīzāk un motivēt viņus sasniegt labākus rezultātus.
Elastīgais standarts
VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece stāsta - skolēna mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus, kārtību, formas un metodiskos paņēmienus nosaka MK noteikumi, taču to īstenošana ir skolotāju rokās, kuri pazīst savus audzēkņus. «Normatīvie akti ir tikai ārējie instrumenti, bet svarīgi, kā tie tiek pielietoti konkrētā mācību priekšmeta vērtēšanā, kas noteikti iet roku rokā ar mācību plānu, stundu blokiem utt. Izglītības likums nosaka konkrētu atbildību par izglītības procesa realizēšanu, un tā ir gan skolas direktora, gan skolotāju, gan pašu bērnu un vecāku atbildība,» skaidro I. Upeniece.
Atzīme ir ne tikai zināšanu līmeņa konstatēšana, bet arī motivēšanas līdzeklis, kas skolēnam liek censties sasniegt labākus rezultātus. Protams, ir bērni (un ģimenes), kam svarīgi saņemt vērtējumu no septiņi uz augšu, bet nozīmīgāk ir saprast, ko vecāks sagaida no bērna. «Kā es pats dzīvoju? Vai varu viennozīmīgi atbildēt, ka visu savā darbā un ikdienā izpildu pēc maksimāli labākās programmas uz «teicami» un «izcili»? Būsim reālisti - tas nav 100% vienmēr iespējams! Būtiskākais, lai bērna sekmes uzrāda progresu - piemēram, ja kādā priekšmetā ir pieci vai seši, lai laika gaitā šī vidējā atzīme augtu, kaut pamazām. Katram ir atšķirīgs individuālais progress, bet iespējas attīstīties ir visiem un mācību vērtējumam būtu tas jāparāda,» uzskata I. Upeniece un uzsver, ka atzīme ir tikai daļa no mācību sasniegumu novērtējuma, turklāt XXI gs. pedagoģijas filosofija iet virzienā, kur svarīgs ir konkrētā bērna individuālais zināšanu, prasmju līmenis, kas ietver ne tikai konkrētu uzdevumu izpildes spējas, bet arī komunikācijas un sociālās prasmes. Konkrētu izglītības standarta prasmju apguvi izvērtē centralizētie eksāmeni, kas notiek 3., 6. un 9. klasē. Taču tas tikai pastarpināti ir saistīts ar kopējo bērna zināšanu līmeni. Daudzas sākumskolas līdzās ballēm sniedz arī aprakstošu vērtējumu, sīkāk analizējot skolēna zināšanas un prasmes, savukārt 1. klasē daudzviet ir tikai aprakstošais vērtējums. I. Upeniece novērojusi, ka vecāki tomēr bieži vēlas, lai atzīmes būtu jau 1. klasē, jo konkrēts cipars šķiet uzticamāks, saprotamāks.
Punkti konvertējas ballēs
Viena no skolām, kas izstrādājusi iekšējo vērtēšanas sistēmu, lai motivētu 5.-12. klašu skolēnus sistemātiski mācīties un attīstīties individuāli, ir Liepājas Raiņa 6. vidusskola. Tās direktors Kārlis Strautiņš stāsta: «Ieskaitēs, eksāmenos skolēni saņem vērtējumu ballēs. Taču ikdienas darbā viņi var savas sekmes uzlabot, pelnot punktus, kas, sasniedzot noteiktu skaitu, konvertējas ballēs.» Punktus skolēni var nopelnīt par kontroldarbiem, kā arī par darbu stundās, grupu darbu, līderību (darbojoties kā grupas vadītājam), arī par patstāvīgu pētniecības darbu. Skolotājiem ir īpaši izstrādāta tabula, cik punktu kā un par ko piešķirt. «Punktu metodes uzdevums ir panākt, lai skolēni būtu ieinteresēti sistemātiski apgūt mācību vielu. Piemēram, ja bērns slimojis un nav bijis skolā, kad citi raksta kontroldarbu, viņš iekavēto var apgūt, veicot patstāvīgu pētniecības darbu. Vērtēšanas sistēma motivē sistemātiski strādāt ikdienā. Ja atzīmes liek, tikai balstoties uz kontroldarbu rezultātiem, var gadīties, ka skolēns samācās tieši uz šo pārbaudījumu un tikpat ātri arī visu aizmirst, jo savas zināšanas nav uzkrājis un izkopis regulāri,» skaidro direktors. Ar maziem soļiem pakāpeniski strādājot, ir vieglāk uzlabot sekmes un mācīties konstruktīvāk, tādēļ skolā samazinājies nesekmīgo skolēnu skaits un audzis kopējais sekmju līmenis. Punktu sistēma gan no skolotājiem prasa citādu plānošanu - visiem darbiem, stundu plānam utt. jābūt skrupulozi izstrādātiem vismaz divu nedēļu griezumā. Pedagogiem arī jāsadarbojas, veidojot stundu blokus. Vecāki seko līdzi bērnu sekmēm E-klasē, tiesa, pagaidām tur parādās tikai atzīme ballēs, ko veido sasummētie punkti.
Diferencēšana motivē
Imanta Nīgale ir Iespējamās misijas skolotāja Rīgas Lietuviešu vidusskolā un skolēnu vērtēšanai izmanto individuāli pielāgotu sistēmu. «Mācu angļu valodu un skolēnu zināšanās vērtēju visas prasmes - runāšanu, rakstīšanu, klausīšanos. Esmu izstrādājusi principus, kā vērtēt katru no prasmēm. Mācību darbā man patīk uzsvērt praktisko pielietojumu, ka angļu valoda ir pieejama un vajadzīga dzīvē. Caur vērtēšanas principiem arī rādu šo nozīmi, tādēļ mums ir mazāk kontroldarbu, vairāk projektu. Šodien ar 10. klasi iesākām lasīšanas projektu, kas ilgs mēnesi. Katram skolēnam jāizlasa kāda grāmata angļu valodā, tas daudziem ir liels izaicinājums,» stāsta skolotāja. Skolēni šādi iegūst prasmes lasīt, uzzina, kā no teksta izvilkt jaunos, nezināmos vārdus, kā izteikt savas domas par lasīto, kā rakstīt kopsavilkumu, recenziju. Par lasīto klases grupās notiks diskusijas, skolēniem būs jāprot stāstīt, uzdot jautājumus, atbildēt uz tiem. Imantai ir punktu sistēma, kā vērtēt - katrai prasmei ir savi kritēriji, bet skolēns var dabūt atbilstošu punktu skaitu. «Skatos prasmes katram bērnam individuāli - vienam trīs jauni apgūti vārdi ir milzu panākums, citam 10 padodas viegli. Būdams centīgs, katrs var tikt pie gana labas atzīmes. Ar savu piemēru cenšos rādīt, ka daru labāko, ko varu,» uzsver I. Nīgale.
Skolēniem patīkot sevi pierādīt, viņi gribot dalīties apgūtajā ar klasesbiedriem, ar skolotāju. Individuālo vērtēšanas sistēmu skolotāja dēvē par diferencēšanu un uzsver, ka tā skolēnus ļoti motivē, taču no pedagoga prasa papildu darbu - palīdzēt tiem bērniem, kam vajag atbalstu, bet radošajiem un prasmīgajiem ļaut darīt vēl vairāk. Jādod dažādi uzdevumi, jāsagatavo dažādi materiāli, tas ir laikietilpīgi, tāpat jāsaprot, kādu papildu atbalstu katram vajag, jāseko katra progresam - jāpazīst savi audzēkņi.