Pirms prezidenta vēlēšanām maijā un jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās triumfēja sociālisti, F. Olands paziņoja, ka viņa valdība liks uzsvaru nevis uz taupību, bet uz ekonomikas izaugsmi. Tomēr tagad ir skaidrs, ka F. Olands būs spiests ieviest nepopulārus taupības pasākumus.
Atrodas briesmu zonā
Pirms dažām nedēļām F. Olands panāca Vācijas atbalstu viņa ierosinājumam piešķirt 130 miljardus eiro (91 miljards latu) Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Pretī viņš solīja līdz nākamā gada beigām samazināt Francijas budžeta deficītu no pašreizējiem 5,2% līdz ES ieteiktajiem 3%. Šogad deficītu paredzēts samazināt līdz 4,5%.
Francijas audita aģentūras Cour des Comptes vadītājs Didjē Migo paziņojis, ka, lai šos mērķus sasniegtu, šogad valsts budžetā ir jāatrod 10 miljardi eiro (septiņi miljardi latu), bet nākamgad - jau 33 miljardi (23,1 miljards latu). «Valsts atrodas briesmu zonā, ja runā par ekonomiku un sabiedriskajām finansēm. Nevaram izslēgt iespējamību, ka tiksim ierauti parādu atvarā,» D. Migo citē aģentūra Reuters. «2013. gads būs kritisks. Budžeta izlīdzināšana būs ļoti smaga, daudz smagāka, nekā gaidīts, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ.»
Audita laikā noskaidrojies, ka nepiepildīsies iepriekšējās prognozes par Francijas ekonomikas izaugsmi. Agrāk paredzēja, ka 2011. gadā valsts ekonomika pieaugs par 0,4%, nevis 0,7%, bet nākamgad par procentu prognozēto 1,75% vietā. Savukārt valsts parāda apmērs šogad pārsniegs iespaidīgos 90% no iekšzemes kopprodukta.
Francijas premjerministrs Žans Marks Ero parlamentam paziņojis, ka šogad valsts plāno ieņemt 7,2 miljardus eiro (pieci miljardi latu), palielinot nodokļus turīgajiem iedzīvotājiem un lielajiem uzņēmumiem. Ekonomistu domas gan dalās, vai bagātnieku aplikšana ar 75% ienākuma nodokli ienesīs vairāk naudas valsts kasē. Tāpat pastāv iespējamība, ka daudzi franču bagātnieki varētu pārvākties uz valstīm, kur viņiem neuzkrauj tādu nodokļu slogu.
Nāksies griezt
Pirms vēlēšanām un tagad sociālisti runā par atsevišķu nodokļu pacelšanu un valsts izdevumu palielināšanu ekonomikas stimulēšanai, bet nekas netiek runāts par izdevumu samazināšanu. Auditori uzskata, ka taupības pasākumi ir neizbēgami. «Nesasniedzot plānoto budžeta deficītu, Francija iedragās savu uzticamību, kas var radīt parāda pieaugumu, ar ko nespēsim tikt galā,» brīdina D. Migo.
Audita ziņojumā teikts, ka 2013. gadā valdība būs spiesta samazināt dažādu dāsno pabalstu apmēru un atlaist daļu publiskajā sektorā strādājošo. «Ir ieteicams veikt nepieredzētus budžeta tēriņu samazinājumus un nodokļu apjoma palielinājumu. Ja valdība vēlas telpu manevriem, tai ir jāsamazina savs štats,» teikts auditā.
Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, auditori rekomendējuši atteikties no plašajiem nodokļu atvieglojumiem un palielināt pievienotā vērtības nodokļa likmi, lai gan F. Olanda valdība ir paziņojusi, ka plāno to samazināt.