Izglītības bizness, kā daudzi citi uzņēmējdarbības veidi, nav viegls, bet ir peļņu nesošs. Tas arī ir iemesls, kāpēc darbojos šajā biznesā. Man ir patīkami, ja var radīt fantastiskas lietas un arī nopelnīt. Izveidojām augstskolu Turība kā biznesu ar pieeju, ka izglītība ir prece, un šāda pieeja man pašam šķiet pareiza un loģiska arī tāpēc, ka ļauj novērtēt mūsu piedāvātā produkta - studiju programmu - konkurētspēju. Valsts finansētās augstskolas saņem nodokļu maksātāju naudu, bet klienta jeb studenta intereses paliek pēdējā vietā, jo ne jau viņš maksā naudu!
Latvijas augstākās izglītības sistēmai vajadzīga atbrīvošanās no fondu sistēmas, kas nāk mantojumā no padomju laikiem. Augstākās izglītības sistēmā ietekme joprojām ir paaudzei, kurai svarīgi šķiet atrasties pēc iespējas tuvāk fondiem un tajos esošo naudu pārdalīt atbilstoši savām interesēm. Bet tikai tās augstskolas, kurās dominē orientēšanās uz klientu, spēj radīt vērtīgus produktus un ar tiem nopelnīt, jo spēj piedāvāt to, ko mūsdienās gaida cilvēki, uzsākot studijas.
Vai vari prognozēt ienākumus, jo viss atkarīgs no studentu skaita, ko var ietekmēt ļoti daudzi faktori?
Mana stratēģija paredz, ka Turībā pēc 15 gadiem būs 6-8 tūkstoši studentu, no kuriem 80 procentus veidos ārvalstu studenti. Turībā jau tagad studē aptuveni 200 maksājoši ārvalstu studenti no 25 valstīm, turklāt vēl vairāki desmiti Erasmus programmas studentu. Pasaule kļūst globālāka un cittautiešu ienākšana Latvijā neizbēgami notiek un notiks, bet ir ļoti būtiski, lai cittautieši Latvijā ienāktu ar izglītības, zinātnes starpniecību, lai savu pienesumu mūsu valstij dod cilvēki ar intelektu.
Esi vairākkārt paudis atbalstu izglītības ministra Roberta Ķīļa modelim attiecībā uz studiju kreditēšanu tieša valsts finansējuma vietā un pārliecību, ka studenti, kuri par mācībām maksā, studē ar lielāku atbildības izjūtu. Kāpēc šāda pārliecība?
Studentiem nedrīkst būt izjūta, ka viņiem pienākas bezmaksas studijas, jo realitātē valsts budžeta studiju vietas finansē nodokļu maksātāji. Atbalstu Roberta Ķīļa popularizēto modeli, jo uzskatu, ka personiskā atbildība Latvijā jāpaaugstina visos līmeņos. Bet atbildību var paaugstināt, liekot konkurēt tirgū. Valsts budžeta finansētās studiju vietas būtu jāsaglabā Latvijas Universitātē, kurai jāveic nācijas garīgo vērtību attīstība. Bet, ja runājam par visām pārējām augstskolām, studijas tajās cilvēki izmanto savas karjeras veicināšanai un finansējums no nodokļu maksātāju naudas nav vajadzīgs.
Vai arī mācībspēki jūtas atbildīgāki, strādājot ar studentiem, kuri maksā par savām studijām?
Nenoliedzami, jo mācībspēki ļoti labi saprot: ja viņi apgūstamo tēmu neizklāstīs atbilstoši studentu pieprasījumam, paliks bez darba. Protams, nedrīkst arī aiziet pretējā galējībā, kad students uzskata - ja reiz maksā naudu, automātiski saņems diplomu.
Bezdarbnieku Turības absolventu vidū nav?
To es neapgalvotu, jo cilvēki tomēr studē ļoti daudzveidīgu motīvu vadīti; gadās, piemēram, bagātu vīru sievas, kas studē bez mērķa jebkad strādāt, - bet tie, kuri vēlas strādāt, noteikti atrod iespēju pašrealizēties un nopelnīt naudu. Nodarbinātības aģentūras dati liecina, ka Turībai no visām Latvijas lielajām augstskolām absolventu vidū ir vismazākais bezdarbnieku skaits.
Bieži vidējās izglītības sistēmai pārmet, ka tā nepietiekami palīdz jauniešiem apzināties savus talantus. Vai jaunieši, kuri sāk studijas Turībā, ir pietiekami motivēti un pazīst savas personības stiprās un vājās puses?
Negribu kritizēt vidējās izglītības sistēmu, bet, nenoliedzami, jauniešiem skolā bieži neatklāj viņu talantus, un, ja to neprot atklāt arī vecāki, tad jaunietis studē, iegūst diplomu, bet, sākot praktiski darboties, saprot - izvēlētā joma viņam nav īstā. Latvijā diemžēl nepietiekami intensīvi darbojas tās institūcijas, kas jaunietim palīdzētu saprast, kādā jomā viņam varētu veikties vislabāk, jo, piemēram, intraverts, punktuāls cilvēks, kuram patīk darboties sistemātiski, var būt labs grāmatvedis, bet viņam neveiksies viesu uzņemšanas biznesā. Bet, lai kļūtu par uzņēmēju, nepietiek ar ambīcijām vien. Jauniešus bieži apžilbina ārējais spožums, tas, ka uzņēmuma īpašniekam ir liela ietekme un viņš brauc ar dārgu, greznu automašīnu, bet «aiz kadra» paliek reālā ikdiena.
Lai jauniešiem palīdzētu, Turībā esam izveidojuši profesionālās izvēles skolu un pavasaros iepazīstinām mūsu potenciālos studentus ar dažādu jomu profesionāļiem.
Vai tiek uzņemti visi studenti, kas piesakās, vai arī ir kāda kapacitāte, kas netiek pārsniegta?
Turības kapacitāte ir 6-8 tūkstoši studenti. Katru gadu no saviem resursiem piešķiram 300 budžeta vietu un stipendijas, tādējādi piesaistot labākos skolu beidzējus. Esam gatavi uzņemt visus, kuri pie mums nāk, jo tie, kuri nespēj studēt, ātri aiziet. Bet, ja cilvēks izlēmis, ka grib studēt un ir gatavs maksāt par mācībām, tad kāpēc neļaut viņam mēģināt?
Vai, uzņemot lielu studentu skaitu, nesāk zust studiju kvalitāte?
Turības koncepcija paredz, ka gribam būt vidēji liela augstskola, jo šāds mērogs ļauj mums ieguldīt studiju procesa atbalsta sistēmā. Neesam maza augstskola, kurā katram studentam pievērš milzīgu uzmanību. Ja mūsu absolventi vai nu izveido savu biznesu, vai atrod labu darbu, skaidrs, ka mūsu piedāvātā izglītība ir kvalitatīva.
Kas būtu jāizdara ministram Robertam Ķīlim augstākās izglītības sistēmas pielāgošanai mūsdienu prasībām?
Pats svarīgākais būtu panākt, ka tiek mainīta paradigma no pārdales uz radīšanu un pelnīšanu. Tas nostādītu visas augstskolas līdzvērtīgā situācijā un atklātu, kuras augstskolas spēj, kuras nespēj konkurēt izglītības tirgū. Bet ar nodokļu politiku jācenšas panākt, ka tiek veidotas reģionālās augstskolas, kas nodrošinātu reģionu izaugsmi. Bet, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un citās, kuras patlaban saņem valsts finansējumu, būtu jāveido valdes vai padomes, kurās izšķirošā loma būtu nozaru darba devējiem. Valde vai padome pieņemtu darbā rektoru, dotu viņam uzstādījumu un prasītu rezultātu. Ikvienam jāsaprot, ka pārmaiņas izglītības sistēmā ir vitāli svarīgas mūsu valsts attīstībai. Jauniešu bezdarbs Latvijā ir neadekvāti liels, kas parāda, ka izglītības sistēma neatbilst mūsdienu prasībām.
Tātad ministram vajadzētu radikāli samazināt finansējumu daudzām valsts augstskolām?
Liela daļa augstskolu programmu atdodamas tirgū kā prece. Tas nodrošinātu godīgu konkurenci nozarē. Turklāt Latvijas izglītības nozarē vietējiem uzņēmējiem pagaidām paveras fantastiskas iespējas, jo vēl nav ienācis ārvalstu kapitāls. Ja man kā izglītības industrijas uzņēmējam ļautu attīstīties, es varētu jaudīgāk ieiet ārvalstu tirgos, pirkt augstskolas Igaunijā, Krievijā un citās valstīs.
Kurš no izglītības ministriem 20 uzņēmējdarbības gadu laikā vislabāk sapratis, kā vajadzētu reformēt augstākās izglītības sistēmu, lai tā atbilstu šolaiku darba tirgus prasībām?
Ideju līmenī Roberta Ķīļa ieceres man simpatizē visvairāk. Iepriekšējie ministri nav bijuši reformatori. Ķīlis jau šobrīd pelnījis atzinību par drosmi. Protams, pastāv risks, ka esošā sistēma tiek izārdīta, bet jauna vietā netiek ieviesta, bet es ļoti ceru, ka tā nenotiks.
Turība gatavo studentus sociālo zinātņu jomās, bet tiek uzskatīts, ka Latvijā ir šīs jomas speciālistu pārprodukcija. Kāpēc negatavojat, piemēram, informācijas tehnoloģiju speciālistus, kuru Latvijā trūkst?
Bet, kad mēs Turībā spriežam par studiju programmām, kuru apguvei nepieciešami lielāki ieguldījumi, un tādi, nenoliedzami, vajadzīgi informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanai, aktuāls kļūst jautājums par investīcijām. Turībai nebūtu problēmu investēt, bet diemžēl nepastāv vienādi spēles noteikumi visām augstskolām. Kamēr valsts vienkārši tāpat dod naudu informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanai, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei un citām, Turībai ar savu piedāvājumu konkurēt tirgū būtu problemātiski. Līdz šim mūsu valstī attieksme bijusi tāda, ka valsts augstskolas ir tās labās, un nauda tām vienkārši jādod, bet privātās augstskolas ir sliktās. Visu šo laiku kā uzņēmējs sabiedrības skatījumā esmu bijis sliktais un arī citi uzņēmēji uztverti kā sliktie. Bet, piemēram, Vācijā valsts pret uzņēmējiem izturas kā pret nācijas galveno balstu, jo Rietumeiropā saprot, ka uzņēmēji, nodrošinot darbavietas un maksājot nodokļus, sekmē labklājību.
Kāpēc lai jaunietis ietu studēt uzņēmējdarbību, jurisprudenci vai sabiedriskās attiecības uz Turību, nevis Latvijas Universitāti?
Ja jaunietis grib praktiski darboties izvēlētajā jomā, jānāk pie mums, jo esam praktiski ievirzīta augstskola. Esmu uzņēmējs pēc būtības un uzņēmējdarbības garu mēģinu uzturēt visā studiju procesā, pretēji Latvijas Universitātei, kur valda akadēmiski zinātniskais gars.
Vai augstākās izglītības jomā studētgribētāju skaits pārsniedz augstskolu piedāvāto studiju vietu skaitu, vai arī piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu?
Pagājušajā gadā uzņēmām vairāk studentu nekā aizpagājušajā gadā, un prognozēju, ka šogad studentu skaits būs lielāks nekā pērn. Precīzi gan to varēs pateikt tikai septembra sākumā. Domāju, ka būs pieaudzis arī ārvalstu studentu skaits. Latvijas augstākās izglītības sistēma ir konkurētspējīga starptautiskā kontekstā, bet tas, pie kā jāstrādā, ir valsts tēls.