Izanalizējot tādas jomas kā makroaļģu, mikroaļģu, gliemeņu, niedru audzēšanu vai vākšanu, viļņu enerģijas ieguvi, jūras biotehnoloģijas un jūras vēja parku apvienošanu ar dažādiem marikultūras veidiem, secināts, ka lielāks vai mazāks potenciāls atkarībā no produkcijas izmaksām un tās tirgus cenas ir visām apskatītajām jomām, pastāstīja VARAM pārstāve Kristīne Barševska.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta veiktajā novērtējumā atzīts, ka noteiktu jomu attīstīšana būtu arī ekonomiski pamatota, tāda varētu kļūt sārtaļģu ievākšana un agara ražotnes izveide to pārstrādei. Šim apgalvojumam piekrīt arī Vides attīstības biedrības vadītājs Kārlis Maulics. Šī organizācija ir viens no Submariner projekta partneriem, kura mērķis ir veicināt Baltijas jūras resursu izmantošanu pētniecībā un ražošanā. Agaru Latvijā pašlaik izmanto, piemēram, zefīra ražošanai, taču to ieved no citām valstīm. Protams, aļģu pārstrādes attīstīšanai būtu nepieciešams piesaistīt investīcijas, lai varētu sākt ražošanas procesu, uzskata ministrijas pārstāve. Vēl būtu vajadzīgs sakārtot piekrastes īpašumtiesību jautājumu, lai pašvaldības varētu rīkot izsoles par sārtaļģu vākšanu piekrastē, iesaka K. Maulics.
«Kā nozares ar skaidri saskatāmu potenciālu tiek uzsvērtas jūras biotehnoloģiju attīstīšana un viļņu enerģijas ieguve. Tikai jāņem vērā, ka, lai attīstītos šajā virzienā, nepieciešamas lielas investīcijas. Šajos virzienos šobrīd Latvijā darbojas atsevišķas privātas iniciatīvas,» piebilda K. Barševska.
Ar šīs jomas attīstības veicināšanu nodarbojas Latvijas Biotehnoloģijas asociācija. Tās vadītājs Juris Vanags pastāstīja, ka pašlaik vairākas pētniecības iestādes un uzņēmumi Latvijā strādā, lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus, izmantojot jūrā augošās mikroaļģes. Pirmos rezultātus varētu sagaidīt dažu nākamo gadu laikā. Pasaulē kopumā ļoti perspektīva ir biotehnoloģijas jomas produktu ražošana, piemēram, attīstās dažādas vērtīgas vielas, kā astaksantīns, saturošu uztura bagātinātāju, medicīnisko preparātu, biodegvielas iegūšana no aļģēm.
Mikroaļģu audzēšanai Baltijas jūrā gan temperatūra ir pietiekami augsta tikai īsu brīdi vasaras sezonā, tāpēc tā netiek atzīta kā perspektīva joma, taču aļģes var audzēt arī mākslīgos apstākļos bioreaktoros. Vēl šīs nozares novērtējumā atzīts, ka Latvijā būtu iespējams attīstīt niedru ievākšanu, kas mūsu valsts teritorijā notiek jau sen. Nākotnē varētu veicināt niedru izmantošanu granulu ražošanā, to masu apvienojot ar kūdru, piebilda K. Barševska. Tā kā niedru platības ir ierobežotas, lielus ražošanas apjomus un apgrozījumu nodrošināt nebūtu iespējams, taču šo nozari varētu paplašināt, nodrošinot reģionu iedzīvotājus ar papildu pienākumiem, uzskata VARAM pārstāve.
Pētījumā secināts, ka makroaļģu un arī gliemeņu audzēšana jūrā tomēr nebūtu ekonomiski pamatota. Gliemenes audzēt varētu vienīgi nolūkā attīrīt jūras ūdeni un uzlabot tā kvalitāti, ko šie organismi veic filtrācijas procesa rezultātā. Vienīgi, ja tiktu ieviests kāds no kompensāciju mehānismiem (piesārņotājs maksā, un no tā tiek subsidēta ūdens attīrīšana), tad gliemeņu audzēšana kļūtu rentabla, prognozē K. Barševska.
Marikultūras attīstību Latvijā paredz arī Zemkopības ministrijas izstrādātais pamatnostādņu projekts Par akvakultūras daudzgadu stratēģiskām pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam. K. Maulics cer, ka nākotnē ministrijas nodrošinās arī atbalstu šai nozarei.