Mainās gaisa temperatūra
Arī Rūfusa Veinraita tenora balsī, kas paretam, liekot pa muguru skrejošajām skudriņām sastingt, paņem arī zemākas notis, var klausīties un to baudīt kā unikālu instrumentu, un dziesmas ir «tikai» pievienotā vērtība. Tāpēc, lai cik labas nebūtu paša koncerta varoņa sacerētās dziesmas Going To A Town par nogurumu no Amerikas, nupat iznākušās Veinraita izlases tituldziesma Vibrate vai Cigarettes and Chocolate Milk, Palladium zālē, šķiet, mainās pat gaisa temperatūra, atskanot Leonarda Koena dziesmas Hallelujah pirmajiem klavierakordiem. Pēc tās noklausīšanās dzīvajā pirmoreiz aptuveni pirms desmit gadiem gribējās ielauzties aizkulisēs, lai ieteiktu Rūfusam kaut ko tik banālu kā turēties pa gabalu no upēm, ezeriem un baseiniem, jo pirms viņa šo dziesmu līdz atdzimuša hita statusam ar savu izcilo dziedājumu pacēla Džefs Baklijs un viņu taču paņēma tieši ūdeņi. Rūfusam patiešām tik banāls leģendas statusa iegūšanas veids nepiestāv, kaut viņš Bakliju, tāpat kā Kurtu Kobeinu, uzskata par ģēnijiem, un viņam ir lieli plāni šajā dzīvē. Dziedātājs paspējis parūpēties par saviem radurakstiem arī nākotnē, vienojoties ar cienījamo dziesminieku Leonardu ne vien dziesmā, bet pat kļūstot par viņa mazmeitas Vivas Katrīnas Veinraitas-Koenas tēvu.
Pagaršo bērzu sulu
Rūfuss koncertā ir tikpat neviltotu ciešanu pilns, paužot savas sāpes dziedot, kā koķets un vienkāršs runājot, kad aicina pirkt savus jaunos izlases albumus un tādā veidā ziedot naudu, kas viņam nepieciešama «tās stulbās operas rakstīšanai» (otrā Rūfusa opera Hadrian pirmizrādi piedzīvos 2018. gadā), vai pagaršojot no plastmasas pudeles vienu no sev nesaprotamākajiem dzērieniem pasaulē - bērzu sulu -, ko viņš nopircis tirgū kopā ar māsu Lūsiju, kura ar akustisko ģitāru Rūfusu gan iesilda, gan brīžiem piedzied un komiski iejūtas Laizas Minelli tēlā.
Repertuāra lielākās daļas baudīšanai, kad Rūfuss uz skatuves ir viens pie klavierēm, piemērotāka būtu sēdus pozīcija, tāpēc koncerta kulminācijas mirkļi ir tās pāris dziesmas ap koncerta vidu, kad viņš iznāk priekšā un dzied ar ģitāru, kas piešķir ritmu, - sajūta, it kā viņš to darītu ar milzu aizrautību pirmoreiz dažu draugu priekšā komunālā dzīvokļa virtuvē, jo tikai tad šādu izcilu priekšnesumu piedzīvojušie apmierina savus privātīpašnieciskos instinktus, jo viņiem privilēģija to dzirdēt bijusi gandrīz vienīgajiem. Tomēr sastapties aci pret aci ar vienu no mūsu laika izcilākajiem popdziedātājiem Palladium - tas arī ir ļoti daudz.
Čempioni esat jūs
Tikai savā valstī vien labi pazīstami mūziķi, kad biedri viņus pametuši, mēdz vienatnē vai divatā ar kādu, kurš prot spēlēt instrumentu, braukāt pa mazpilsētām un lauku kultūras namiem, kur viņus atceras, un dziedāt savas dziesmas. Ģitārista Braiena Meja mērogam šie kultūras nami ir iespaidīgas arēnas, jo viņam slavu atnesusī grupa Queen ar dziedātāju Frediju Merkuriju priekšgalā kā savā pašu zemē varēja justies visā pasaulē - viņu slavenākās dziesmas zina no galvas gandrīz katrs ar rokmūziku izaugušais, un viens otrs hits sen kļuvis par sportisku pasākumu himnu.
Starp Queen koncertiem ar Polu Rodžersu un American Idol zvaigzni Ādamu Lambertu Mejs ir devies akustiskā ceļojumā kopā ar dziedātāju Keriju Elisu. Viņa ar Queen dziesmām saaugusi mūziklā, kura pamatā ir grupas hiti. Tomēr koncertā nav «spiests» tikai uz Queen repertuāru, un tas tiek izmantots laiku pa laikam kā ēsma, Mejam noliekot malā akustisko ģitāru, lai ķertos pie slavenās paša reiz izgatavotās sarkani melnās Red Special un atsauktu atmiņā kosmiskos solonumurus Queen koncertos, vai pašam nodziedot dziesmu 39, kurā viņa vokāls ir pamatā arī albuma A Night At The Opera versijā. Viena no himnām un visslavenākā Meja sarakstītā dziesma We Will Rock You, protams, ir neiztrūkstoša arī tajā skanošā Meja eksplozīvā ģitāras solo dēļ, bet pēc aicinājuma nospēlēt We are The Champions Braiens pajoko: jā, protams, jūs esat. Ko nu mēs! Dažam varbūt šķiet pieticīgi, bet gan jau tas ir ierasts stāvoklis pēc tik ilgiem gadiem Merkurija ēnā, kad tevi novērtējuši tikai patiesi mūzikas pazinēji, kuri tagad, pārvarot slinkumu, pulcējas šajos lielformāta kultūras namos. Un Meja ģitāra joprojām skan.