It īpaši jāuzmanās smēķētājiem, velkot dūmu, pavisam viegli var saelpoties arī auksto gaisu. Ja sals negants, tad it īpaši jādomā par apģērbu. Tam ir jābūt siltam, brīvam, tādam, lai ķermenis varētu elpot. Svarīgi, lai apģērbs nebūtu par mazu. Jāvalkā arī cepure, lai pasargātu ķermeni no straujas atdzišanas un matu izkrišanas. Ja tomēr apģērbs aukstā laikā nav piemērots, tad ik pa laikam jāmēģina sevi sasildīt, uzpūšot aukstu gaisu uz rokām vai ar vieglu ādas paspaidīšanu veicinot asins cirkulāciju salstošajos rajonos, iesaka ārsts. Nekādā gadījumā nevajag apsalušās ķermeņa daļas rīvēt ar sniegu. Kā zināt, kad ir gūti apsaldējumi un jāgriežas pie ārsta? P. Princis teic, ka pirmā pazīme, kas liecina par apsaldējumiem, ir sāpes. Tiklīdz tās parādās, ieteicams meklēt siltākas telpas, lai sasildītos. Sāpes var mitēties, bet tas nenozīmē, ka nav gūti apsaldējumi. Par apsaldējumiem liecina bāla vai zili sarkana āda, kas var būt nejūtīga un sākt lobīties. Ar šādiem simptomiem ieteicams vērsties pie ārsta.
Aukstā laikā jāelpo šallē
Laikā, kad gaisa temperatūra ir krietni zem nulles pēc Celsija,
pavisam viegli gūt apsaldējumus. Visjūtīgākā pret salu ir seja, jo
tā nav apsegta, - ausis, deguns, uzacis. Tāpēc, ja ārā jāuzturas
ilglaicīgi, vairāk par 30 minūtēm, tad ieteicams ir elpot šallē, tā
pasargājot seju un iekšējos elpošanas ceļus no auksta gaisa
ieelpošanas, iesaka ģimenes ārsts Pauls Princis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.