Drebuļi ir pirmā pazīmē, kas liecina, ka ķermenis zaudē siltumu.
Ķermeņa atdzišanu veicina auksts laiks, vējš, īsā laika periodā iespējams gūt vispārēju ķermeņa atdzišanu, apsaldēt atklātās ķermeņa daļas. Cietušajam ir drebuļi, trīcēšana, koordinācijas traucējumi, palēninās sirdsdarbība, asinsspiediens pazeminās, vājinās ķermeņa refleksi, iespējams samaņas zudums, pavājinās domāšana.
Atdzišanas gadījumā cietušo novieto siltā telpā vai aizvējā, novelk mitrās drēbes, sedz siltās, sausās drēbēs, dod siltu, cukurotu dzērienu. «Saldināti dzērieni vai alkohols neder, jo tieši cukurs, arī medus, veido enerģijas bāzi,» uzsver speciālists. Alkohols palielina nosalšanas risku, tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms, cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Cilvēku apgulda, nemasē, nesēdina.
Ja cilvēks iekritis ūdenī pie +4C, ķermenis var atdzist jau sešu minūšu laikā.
Aukstuma ietekmē apsaldējumi rodas atklātās ķermeņa daļās, apsalst deguns, vaigi, zods, roku un kāju pirksti. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, iespējamas sāpes, kas samazinās, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam. Tāpēc cilvēki, uzturoties ārā, apsaldējumu nejūt. «Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestāties audu nekroze - neatgriezeniski audu bojājumi un pat atmiršana, paskaidroja Haralds Lučkovskis. Ieraugot līdzcilvēku ar apsaldējuma pazīmēm (balts degungals, vaigi, ausu gali), noteikti jāpabrīdina. Cietušajam novelk cieši piegulošais apģērbs, apavi, jāietin siltā segā.
Nekādā gadījumā nedrīkst apsaldēto vietu berzēt ar sniegu! Ja āda jau kļuvusi balta, tas nozīmē, ka maksimāli sašaurinājušies asinsvadi, ādas berzēšana var izraisīt plīsumus, var rasties lielāki ādas bojājumi un maksimāli ātri jāgriežas pie ārsta pēc medicīniskās palīdzības.