Pēc aukstā kara beigām daudzi cilvēki dzīvo ilūzijās, ka bez darba palikuši arī tūkstošiem spiegu. Tomēr viņi maldās, jo eksperti apgalvo, ka pašlaik spiegošana ir sasniegusi vēl nebijušus apmērus. Slepenas informācijas iegūšana vairs nenotiek tikai starpvalstu līmenī, ar to nodarbojas arī lielās korporācijas, teroristi un privātdetektīvu biroji.
Krievi cildina spiegus
Vēl šovasar pasaules uzmanības centrā bija Krievijas un ASV spiegu skandāls. Jūnija beigās ASV varas iestādes aizturēja un vēlāk izvirzīja apsūdzības 10 Krievijas pilsoņiem, no kuriem daži Amerikā dzīvojuši vismaz 10 gadu, izlikušies par amerikāņiem, bet patiesībā dažādos veidos centušies iegūt informāciju par ASV jaunākajām kodoltehnoloģijām, Vašingtonas ārpolitiku saistībā ar Maskavu un Baltā nama aizkulišu dzīvi. Savas ilglaicīgās operācijas laikā viņi tā arī nekādu svarīgu informāciju nebija ieguvuši.
Lai nesabojātu divpusējās attiecības, kuras pagājušajā rudenī piedzīvoja «pārstartēšanu», Vašingtona un Maskava skandālu vienojās atrisināt, apmainot spiegus. 9. jūlijā Austrijas galvaspilsētā Vīnē amerikāņi krieviem nodeva desmit aizturētos, bet amerikāņu rokās nonāca četri cilvēki, kuri Krievijā izcieta cietumsodu par sadarbību ar rietumvalstu izlūkdienestiem.
Pēc atgriešanās Krievijā spiegi nepazuda, bet tika cildināti kā tautas varoņi. Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins paziņoja, ka ticies ar desmitnieku un vienojies ar to patriotiskās padomju dziesmās. Viņš arī sacīja, ka deportētie spiegi nepaliks bez darba, un nešaubījās, ka «viņus gaida interesanta un gaiša dzīve».
Lielisks pierādījums okšķeru īpašajam stāvoklim Krievijā ir slavenākās aizturētās spiedzes Annas Čepmenas iekārtošana par prezidenta padomnieci bankā FondServisBank, kas sadarbojas ar Krievijas kosmosa industriju. Rudmatainā daiļava pagājušajā nedēļā ieradās Baikonuras kosmodromā Kazahstānā, lai atvadītos no krievu un amerikāņu astronautiem, kuri devās misijā uz Starptautisko kosmosa staciju.
Iekāro komercnoslēpumus
Krievijas un ASV spiegu skandāls apliecina, ka spiegošana nav tikai aukstā kara parādība, jo arī šodien lielvaras cenšas iegūt cita citas noslēpumus. Lai gan mūsdienās agrāko ienaidnieku attiecības kļuvušas draudzīgākas, tomēr tie zina, ka savstarpējā spiegošana turpinās.
Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV vien ar dažādām izlūkošanas programmām strādā 1271 valdības organizācija un gandrīz divi tūkstoši privāto kompāniju, ziņo izdevums Newsweek. Avoti vēsta, ka pēdējos gados Vašingtona lielāko uzmanību pievērš spiegošanai Irānā, Ziemeļkorejā un Ķīnā. Nesnauž arī Pekina, no kuras ik dienu notiek tūkstošiem kiberuzbrukumu ASV valdības un privātajām institūcijām, lai uzlauztu drošības sistēmas un piekļūtu svarīgiem datiem.
Izspiegot cits citu mēdz arī seni sabiedrotie. Piemēram, 2008. gadā Izraēla paziņoja, ka amerikāņi vairāku gadu garumā spiegojuši tās teritorijā, lai iegūtu ziņas par Izraēlas slepeno kodolprogrammu.
Spiegošanā nav iesaistīti tikai valstu specdienesti, arī teroristiskās organizācijas mēdz veiksmīgi iefiltrēt savus aģentus pretinieku nometnē. Piemērs nav tālu jāmeklē: šī gada janvārī starptautiskā teroristu tīkla dubultaģents iefiltrējās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes bāzē Afganistānā un sarīkoja sprādzienu, kurā gāja bojā septiņi augstas klases aģenti.
Mūsdienās ļoti izplatīta ir ekonomiskā spiegošana. Lielās korporācijas mēdz algot cilvēkus, kas darbojas kā acis un ausis konkurentu nometnē. Tiek izmantoti arī spiegošanas firmu pakalpojumi, lai uzzinātu, vai partneri, ar kuriem paredzēts noslēgt daudzmiljonu vienošanos, sarunās nemelo. Žurnālists Īmons Dževers, kurš pēta korporatīvo spiegošanu, apgalvo, ka neviens daudzmiljardu darījums nenotiek bez augsta līmeņa spiegu līdzdalības. Viena no pazīstamākajām spiedzēm pašlaik ir Brenda Prīdija, kuras specializācija ir autoindustrijas noslēpumu uzrakšana. Viņas fotografētie slepenībā turētie jaunākie automodeļi bieži rotā lielākos autoizdevumus vēl krietnu laiku pirms to oficiālās demonstrācijas.
Spiegu spēlēs interesantu lomu spēlē privātdetektīvu biroji. Ņujorkas firma Sherlock Investigations informē, ka visbiežāk darbu tai piedāvā laulātie, kuriem ir aizdomas par partnera uzticību. Tās rīcībā ir apmācīti cilvēki, kuri spēj iejukt pūlī un nepamanīti izsekot un nofotografēt laulības pārkāpēju, un tūdaļ nosūtīt pierādījumus klientam.