Nēsā ieroci pret bēgļiem
N. Hofera pārsteidzošo uzvaru pirms mēneša notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Austrijas mediji nodēvēja par «politisko cunami». Par 45 gadus veco politiķi savu balsi atdeva trešdaļa nobalsojušo vēlētāju, kas bija vairāk nekā par Austrijā pēc Otrā pasaules kara tradicionāli valdījušo politisko spēku - Sociāldemokrātu partijas (SPO) un konservatīvās Tautas partijas (OVP) - izvirzītajiem kandidātiem kopā.
Ne mazāks pārsteigums bija formāli neatkarīgā, bet centriski kreisās Zaļās partijas finansiāli un organizatoriski atbalstītā Aleksandra van der Belena otrā vieta. Līdz ar to abi nominālie autsaideri nopelnīja iespēju startēt vēlēšanu otrajā - izšķirošajā - kārtā. Tas nozīmē, ka pirmo reizi kopš 1945. gada Austrijā prezidenta amatu neieņems ar SPO vai OVP saistīts politiķis.
Pirms svētdien paredzētā balsojuma netiek veiktas vēlētāju aptaujas, tomēr politikas analītiķi uzskata, ka vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs N. Hofers, kurš pārstāv bijušo nacistu piecdesmitajos gados dibināto FPO.
Savā priekšvēlēšanu kampaņā viņš ir aicinājis pastiprināt robežkontroli un ierobežot imigrāciju. N. Hofers ir publiski izteicies, ka vēlas, lai Austrijā notiktu referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (šonedēļ gan viņš precizēja, ka referendums būtu «pēdējais glābiņš», ja ES virzīsies federalizācijas virzienā), aicinājis aizliegt musulmaņu sieviešu tradicionālās galvassegas un atzinies, ka nēsā ieroci, jo baidās no bēgļiem.
FPO popularitāte ir strauji pieaugusi pēdējā gada laikā, kad valstī ieradušies vairāk nekā 90 tūkstošu migrantu un patvēruma meklētāju. Daudzi austrieši bija neapmierināti ar sociāldemokrātu un konservatīvo veidotās koalīcijas valdības lēmumu atbalstīt kaimiņvalsts Vācijas kancleres Angelas Merkeles «atvērto durvju» politiku laikā, kad Austrijas ekonomika buksē un pieaug bezdarbs.
Galēji labējās partijas popularitātes pieaugums turpinājās arī pēc tam, kad Austrijas valdība ar vairākām reģiona valstīm vienojās par robežkontroles atjaunošanu, lai slēgtu tā dēvēto Balkānu migrācijas ceļu, pa kuru pērn Rietumeiropā ieradās lielākā daļa no vairāk nekā miljona patvēruma meklētāju.
Austrijā prezidentam ir galvenokārt ceremoniālas pilnvaras, tomēr saskaņā ar konstitūciju viņš var atlaist parlamentu, apstiprināt valdības ministrus, Augstākās tiesas tiesnešus un iecelt augstākās militārpersonas. Aptaujas liecina, ka FPO uzvarēs arī parlamenta vēlēšanās 2018. gadā, tāpēc daudzi bažījas, ka Austrija iegūs neliberālu valdību, kas līdzināsies tām, kuras jau ir pie varas Polijā un Ungārijā.
Brīdinājums Rietumiem
Eiropas Universitātes institūta politikas eksperte Hetere Grabe uzskata, ka «populistu partijas ar ksenofobiskām saknēm un retoriku» uzvara Austrijas prezidenta vēlēšanās radītu satraucošu precedentu. «Tā veicinātu ksenofobisku populistu naratīvu izplatīšanos. Tā padarītu [galēji labējos] par daudz normālāku parādību Eiropas politikā,» H. Grabe sacīja izdevumam The Financial Times.
Laikraksta The New York Times viedokļu sleju autore Silvija Kaufmane domā, ka N. Hofera iespējamā uzvara Austrijas prezidenta vēlēšanās būs skaļš brīdinājums Rietumiem, kur kopš Otrā pasaules kara beigām valdījuši centriskie spēki, bet nu aizvien uzstājīgāk pie varas raujas labējie radikāļi, piemēram, Marina Lepena, kurai prognozē pārliecinošu iekļūšanu 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, un miljardieris Donalds Tramps, kurš tēmē uz ASV prezidenta krēslu. «Tie nav Orvela sarakstīti scenāriji. Pazīmes par pretošanos vecajai demokrātiskajai kārtībai ir tik ievērojamas, ka ziņas par Norberta Hofera uzvaru Austrijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā reti sasniedza Eiropas laikrakstu pirmās lapas,» raksta S. Kaufmane.