Viens no spilgtākajiem nacisma nežēlības simboliem ir cietis no laika zoba, un daudzas no barakām to tehniskā stāvokļa dēļ vairs nav pieejamas apskatei. Jāņem vērā, ka koncentrācijas nometne tika būvēta lielā steigā un tās galvenais mērķis bija īslaicīgi kalpot cilvēku masveida noslepkavošanai, tādēļ neesot brīnums, ka ēkas pēc šāda laika posma un arvien pieaugošās tūristu intereses atrodas uz sabrukuma sliekšņa, norādījis AP.
Arī daudzas valstis satraukušas ziņas par karalaika nežēlības liecību sagrūšanu, tādēļ tās pievienojušās muzeja sāktajai ziedojumu vākšanas kampaņai. Lielāko naudas summu - 60 miljonus eiro - jau piešķīrusi Vācija, kas vēl aizvien izjūtot dziļu nožēlu par holokausta noziegumiem. Kopumā savākti jau 80 miljoni eiro, taču kompleksa glābšanai esot nepieciešami vismaz 120 miljoni eiro, raksta AFP. Par ziedojumos iegūto naudu cer atjaunot barakas, sargtorņus, krematoriju un citus vēsturiskos objektus, kas cietuši no laika zoba un cilvēku nesaudzīgās apiešanās.
«Aušvicas apmeklējums ir kas vairāk par vienkāršu memoriāla apmeklējumu,» aģentūrai AP uzsvēris ASV Holokausta memoriālā muzeja pētniecības centra direktors Pols Šapiro. Tas ļaujot izprast šausmas, kas notikušas Vācijas Trešā reiha celtajās nāves nometnēs, kas esot īpaši nozīmīgi, ņemot vērā to, ka lielāko daļu no tām karalaikā vācieši esot paspējuši nojaukt.
Aušvicas koncentrācijas nometne tika uzcelta drīz vien pēc Vācijas 1939. gada iebrukuma Polijā. Otrā pasaules kara laikā tā prasījusi ap 1,1 miljonu cilvēku, lielākoties ebreju, dzīvību.