Baha kamermūzikas festivāla viesis. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā 27. aprīlī viņš klausītājiem piedāvā retu piedzīvojumu - iespēju pirmoreiz dzirdēt, kā skan Mocarta laika āmuriņklavieres. Tās uz Rīgu atvestas speciāli šim koncertam. Uz āmuriņklavierēm Mozart - Vīnes meistara Johana Jākoba Kennikes 1796. gadā būvēto klavieru parauga - viņš spēlēs V. A. Mocarta un K. F. E. Baha un J. Kr. Baha, kā arī Vīnes klasiķa J. Haidna skaņdarbus. Instrumentam raksturīga pirmsklasiskā perioda smalkā, dzidrā skaņa un vieglā taustiņu iegrime. «Es jau 1979. gada beigās dabūju pirmo autentisko klavesīnu, bet 1980. gadā - arī Vīnes āmuriņklavieres_,»_ palepojas A. Ļubimovs, viens no mūsdienu vissavdabīgākajiem mūziķiem.
Stagnējošajos brežņevlaikos viņš Rīgā ne tikai pirmoreiz iepazīstināja ar Vēberna, Štokhauzena, Bulēza, Ligeti, Keidža un ideoloģiski nepareizo padomju komponistu Šnitkes, Gubaidullina, Silvestrova, Perta mūziku. Viņš bija arī viens no 1977. gadā Anglikāņu baznīcā sarīkotā leģendārā avangarda mūzikas puspagrīdes festivāla iniciatoriem, te atrodot tādus domubiedrus kā Hārdiju Lediņu, Borisu Avramecu u. c.
Latvijas kompartija festivālu aizliedza un atrada arī iemeslu liegt Ļubimovam te rādīties, jo kādā solokoncertā Filharmonijā esot bojājis klavieres, spēlējot arī uz stīgām, ar dažādiem priekšmetiem. «Skaņotājs uzrakstīja sūdzību, ka es esot metis klavierēs šķīvjus un stiklus,» Ļubimovs atminas.
Koncertabonementu slēdza ar Kultūras ministrijas pavēli, bet, atgriezies Maskavā, Ļubimovs izveidoja baroka kvartetu. Perestroikas laikā 1988. gadā viņš Maskavā izveidoja mūzikas festivālu Alternatīva. Pēcāk sadalīja dzīvi starp Parīzi un Maskavu, kur konservatorijā vada Vēsturiskās un laikmetīgās izpildītājmākslas fakultāti.