Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Azbesta vecenes pie maģāriem

Kas ir maģāri? Tā sevi dēvē ungāri. Jau kopš 896. gada, kad maģāru klejotājciltis no Vidusurāliem iekaroja zemi tagadējās Budapeštas apkārtnē. Šis gads tad arī tiek uzskatīts par Ungārijas dibināšanas gadu. Vēl daudz citu interesantu faktu mēs, zinātkāri ceļotāji no Latvijas, uzzinājām braucienā uz brīnumskaisto zemi Ungāriju.

Man, tāpat kā pārējiem līdzbraucējiem, šī valsts bija palikusi sāņus no līdzšinējām tūrisma takām. Pēc atmodas, kad visi ceļi bija vaļā, tie nevilināja uz bijušajām sociālisma valstīm.

Parīze! Spānija! Grieķija! Turcija! Itālija! Nu padomju gados izsapņotās zemes izskrietas. Pat vairākiem lāgiem. Jā, bija jau dzirdēts par skaisto Budapeštu, bet vārds «sociālistiskā» atturēja. Tad vienubrīd jutām - tukšais robs jāaizpilda.

Nav nieka lieta

Un tā septembra pēdējā nedēļā ar ceļojumu firmas autobusu ripināmies uz vīnu dzimteni, Donavas pērli un austrumu Parīzi. Mūs gaidīja daudz neparastu piedzīvojumu, bet arī ne mazums grūtību. Kā nekā mērot ceļu cauri trim valstīm - Lietuvai, Polijai un Slovākijai -, daudzas stundas sēžot autobusā, nav nieka lieta, īpaši cilvēkiem gados, kas mūsu grupā bija vairākumā - divas trešdaļas.

Taču viņus grūtības nebaidīja. Visiem - ņipriem un ne tik ņipriem - bija viena vēlme: izturēt, ieraudzīt, piedzīvot!

Tomēr neatturējos un pajautāju Dzintras kundzei (65) no Rīgas: «Vai izturēsiet?» Atbilde bija negaidīta: «Kas tad man. Es jau esmu azbesta vecene.» Jā, bija padomju laikos tāds plaši pielietots celtniecības materiāls. Tagad gan izrādījies - cilvēkiem kaitīgs. Un cienījamajai seniorei kājas arī vairs nav tik veiklas kā jaunības gados, kad orientēšanās sportā mežu meži izskrieti.

Bet, kas ar azbestu būvēts... Iepazīstot pārējās seniores, nācās secināt, ka visas esam no tā paša materiāla (un, protams, arī kungi). Jo nepilnās sešās dienās izstaigāti un izkāpaļāti neskaitāmi objekti un attālumi.

Īpaši ņipra bija Veltas kundze (73) no Bauskas, kura ne vien spriņģoja grupas priekšgalā, bet speciāli šim braucienam bija sacerējusi dziesmu, kas koši skanēja pa visu autobusu. Muguras sāpes ignorējot, visiem līdzi braši turējās Lonijas kundze (81), bet Anna (68) nebēdāja ne nieka par īslaicīgi pazudušo balsi...

Vai tiks līdz virszemei?

Sākumā neuzveicamas šķita platās kāpnes, kas ved uz krāšņo arhitektūras ansambli - Zvejnieku bastionu. Bet, kad augstums tika uzveikts, atklājās neaprakstāmi skaists skats uz Donavu ar tās septiņiem tiltiem, uz Peštas panorāmu ar pasaules skaistāko parlamenta ēku. Tikpat varonīgi azbesta vecenes turējās vakarā, kad ciemojāmies pie diženākā vīndara Tokajas reģionā.

Pēc septiņu šķirņu vīna degustēšanas pagrabā 38 metru dziļumā mūsu gide Alda ar bažām vēroja savus ganāmos: «Vai tiks līdz virszemei?» Par laimi, viņas bažas bija veltīgas.

Gluži tāpat nākamajā vakarā notika neticamais: pēc jautras vakariņošanas nacionālajā krodziņā vēl spējām nokļūt augstajā Gellerta kalnā, lai tuvumā aplūkotu ungāru svētumu - Brīvības statuju, sievietes tēlu, kas augstu virs galvas tur palmas zaru. Prieks par redzēto pārspēja nogurumu un sāpošās kājas.

Savaņģot smuku maģāru

Taču nekļūdīšos, sakot, ka vislielāko prieku mūsu ceļojuma laikā piedzīvoja Helēna, kura sev bija uzdāvinājusi lielisku velti - 75 gadu jubilejas svinības Budapeštā. Saņemt piemiņas velti no ceļojumu aģentūras Impro ar gides rokām un mīļotā vīra Aleksandra buču Budapeštas vissvētākajā vietā - Varoņu laukumā, kur uz visiem labvēlīgi nolūkojas visi Ungārijas karaļu tēli, - kaut ko tādu var piedzīvot tikai retais.

Šie aizkustinošie brīži turpinājās arī vakarā krodziņā pie brāļiem Lazariem pēc zirgu izrādes noskatīšanās, klausoties jubilārei veltītajās čigānu ansambļa melodijās.

Ko vēl azbesta vecenes darīja Ungārijā? Peldējās termālajos minerālūdens baseinos klinšu alā Miškolcā un Sēčeņos Budapeštas centrā, vizinājās ar kuģīti pa Donavu un vēroja Budapeštu vakara rotā. Un pat savaņģoja smuku maģāru, kurš turklāt runāja latviešu valodā, pavadīja un uzmanīja mūs, palīdzēja sazināties ar tautas brāļiem, atklāja savas zemes burvību, tās vēsturi un brīvību mīlošo garu.

Siltummīļiem apkure dārga

Bet kā savas dienas vada Ungārijas seniori? To palūdzu pastāstīt vienu no viņām - Ivetu Šipko, mūsu Budapeštas gidi. Viņa pirms gadiem trīsdesmit ieradusies šeit mācīties, ieprecējusies, tagad strādā par koncertmeistari Operā.

Taču latvietību un sakarus ar dzimteni Iveta nav zaudējusi, bieži ciemojas pie mātes Siguldā. Arī dēls Ervīns ar mums sarunājās latviski, braucienā ar kuģīti pa Donavu komentējot garāmslīdošos objektus.

Bet seniori Ungārijā saņem apmēram tikpat lielu pensiju kā mūsējie, tikai tur tā lielā mērā atkarīga no darba stāža. Arī dažas piemaksas valdība piemetot. Vislielākās raizes senioriem sagādājot lielie izdevumi par apkuri, kas sasniedzot pat 100 eiro mēnesī. Jo raugi - siltummīlis ungārs nav ar mieru ziemu pārlaist telpā, kur temperatūra ir zemāka par 24 grādiem.

***

Lai nu kā, bet mana mīļākā pilsēta, kur atgriezties, tagad vienmēr būs Budapešta. Kaut tik nu vēl azbesta pietiktu!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?