«Prieks, ka komanda spēja saņemties. Protams, bija arī kļūdas, taču tagad tā jau ir vēsture,» galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš maču ar Slovākiju (67:59) komentēja lakoniski. Zane Tamane bija tiešāka: «Vajadzēja uzvarēt pirmajā savstarpējā mačā...»
Latvijas un Slovākijas divcīņa sākumā ritēja pirms nedēļas iebrauktajās sliedēs. Slovākietes agresīvi cīnījās zem mūsu groza un piespieda latvietes bieži kļūdīties. Taču pretinieču metieniem šoreiz trūka precizitātes, atgādinot par astoņu iepriekšējo spēļu smagumu muskuļos un galvā. Tādā situācijā zelta vērtība bija svaigiem resursiem. Viešņu treneres Pokijas Četmenas rīcībā tādu nebija, turpretim Latvijas komandas spēlē būtisku ieguldījumu deva 18 gadu vecā Sabīne Niedola. 16 punktu un 11 atlēkušo bumbu - Latvijas komandas otrais double double šajā čempionātā (Tamanei pret Ungāriju bija 20+11)! Turklāt Sabīne ļoti veiksmīgi nospēlēja trešās ceturtdaļas vidū, kad slovākietes bija likvidējušas nelielo latviešu pārsvaru (pēc 33:27 bija 39:41) un draudēja izdarīt to pašu, ko dienu iepriekš otrajā puslaikā paveica itālietes, - paralizēt Latvijas komandas spēli un gribu.
No dabas vitālā Niedola, kurai atlēkušās bumbas, šķiet, pašas krīt rokās, daudz pieredzējušāko partneru un konkurentu sabiedrībā jutās kā līdzvērtīga, vienlaikus nepazaudējot realitātes izjūtu. «Pretinieces bija nogurušas. Mazliet paņēmu uz svaigumu, azartu,» Sabīne atzina, ka talkā nākuši arī apstākļi. Uz jautājumu, vai bijusi gatava palīdzēt komandai arī iepriekš, atbildēja bez kompleksiem: «Vienmēr esmu gatava!»
Kā būtu bijis, ja mačā ar Itāliju treneri Niedolai būtu uzticējušies ilgāk par minūti 11 sekundēm, - šis jautājums paliks neatbildēts. Basketbols nav tik vienkāršs, lai vienas spēles notikumus automātiski pārceltu uz citu, ne tikai taktikas, bet arī spriedzes ziņā pavisam atšķirīgu maču. «Visas komandas svarīgākās spēles aizvada ar pamatspēkiem,» A.Zvirgzdiņš vēl sestdien nebija gatavs atzīt, ka neuzticēšanās debitantei bijusi kļūda. Tiesa, teiktais vairs neskanēja tik kategoriski, cik dienu iepriekš.
Skaidrs, ka Niedolas nestandarta dotības un spēles stils īsti neiekļaujas spēles disciplīnas klasiskajos rāmjos, kuru ievērošana ir trenera Zvirgzdiņa stratēģijas stūrakmens. Taču basketbols ir spēle, kuras skaistums reizēm slēpjas taktiskās koncepcijas absolūtā ievērošanā, bet reizēm - tās prasību ignorēšanā. Var piekrist, ka debitante Latvijas komandas darbībā ienesa zināmus haosa elementus, taču varēja arī redzēt, ka, lietojot tradicionālos ieročus, iestājās sastingums. Varbūt tomēr bija vērts noriskēt?