Birojā Bafija pilda administratores pienākumus, nereti piedalās darba intervijās, bet galvenokārt baltā skaistule rūpējas par sirsnīgu un draudzīgu atmosfēru kolektīvā. Viņas klātbūtne raisa smaidus darbinieku un apmeklētāju sejās, cilvēki jūtas atbrīvoti, ir laipni pret četrkājaino kolēģi, ikviens noglāsta viņai galvu un saka laipnus vārdus.
Vienmēr smaidīga
Inesei suņu lietās neliela pieredze bija jau no bērnības, kad viņas ģimenei bija suņu puika - jauktenītis Bonis. Tagad, lielajā dzīvē, doma par suni bija, bet lēmums tika pieņemts spontāni: «Pirms trim gadiem jūnijā ar Kimu aizbraucām uz gadatirgu Brīvdabas muzejā. Parasti tur kucēnus netirgo, bet todien kāds vīrs no laukiem bija atbraucis ar trim apburošiem samojedu mazulīšiem, kas mums uzreiz iepatikās. Mājās pārbraucot, internetā izzinājām visu par šķirni un nākamajā dienā pārvedām mājās Bafiju.» Pirmās jauno ģimenes locekli sagaidīja ogles melnās kaķenes Bamse un Sutis. Abām ir zviedru vārdi, jo Ineses dzīvesbiedrs pēc tautības ir zviedrs. Par kaķenēm Inesei ir atsevišķs stāsts. Izrādās, viņai ir alerģija pret kaķu spalvām, tāpēc mājās kaķu nekad nebija, bet pagalmā Inese baroja kaķenīti, kura nejutās īsti labi. Andersoni aizveda dzīvnieciņu pie daktera, kurš iedeva mincei zāles un noteica, ka ārstēšana jāturpina, bet, ārā dzīvojot, viņa aiziešot bojā. Kas atlika? Inese atnesa Suti mājās. Pēc pusotra mēneša Sutim piedzima četri kaķēni! Trim atrada mājas pie ģimenes draugiem, bet Bamse ar savu māmiņu palika dzīvot pie Ineses un Kima. Abas kaķenes ir sterilizētas un vasarā dzīvo pie Ineses mammas Apšuciemā. Un kā Inesei ar alerģiju? Viņa smaida: «Kad kaķenes vasarā dzīvo pie jūras, man, aizbraucot ciemos, var sākt niezēt acis vai tecēt deguns, bet, kad visu laiku esam kopā Rīgas dzīvoklī, no alerģijas ne vēsts.» Bafijai ar kaķenēm konfliktu nekad nav bijis.
Pagājuši trīs gadi. Inese tagad pārliecināta, ka samojedi ir visskaistākie, visgudrākie un vislabestīgākie suņi: «Par samojediem saka, ka viņi vienmēr smaida. Tā arī ir. Bafija allaž ir labā omā. Viņa nekad nerej, ne uz vienu nerūc, ir ļoti komunikabla, labprāt spēlējas ar citiem suņiem. Viņa ir mūsu lielā baltā rotaļlieta.» Šogad Bafijas dzimšanas dienā 22. martā biroja kolēģi sarīkoja viņai par godu kokteiļu ballīti, uzcepa mafinus, sasprauda tajos svecītes. Bija jautri.
Sabiedrības dāma
Doma par to, ka suns varētu nākt līdzi uz darbu, Inesei radās jau pasen. Viņa ar Kimu bieži dodas uz Zviedriju, un tur neviens nebrīnās, ka privātos birojos apmeklētājus pirmais sagaida suns. Kad GatewayBaltic pārcēlās uz plašākām telpām Elizabetes ielā, doma par suni auga augumā. Suns atkausē cilvēku sirdis. Kolēģe reiz Inesei vaicājusi - cik sver Bafija? Inese atbildēja - viņa esot tik smaga, ka varot salauzt ledu. Sirds ledu, protams.
Pusdienlaikā Bafija kopā ar saimniekiem dodas ieturēt maltīti. Protams, kafejnīcas, kur nelaiž ar suni, netiek apmeklētas. Visbiežāk viņi dodas pusdienot uz Index Cafe, Fazendu, Andalūzijas suni vai Picu Lulū, bet Lidojošajā vardē Bafijai tiek pasūtīta viņas iecienītā vārītā vistas fileja. Andersoni ar Bafiju apmeklējuši arī izstādes, piemēram, laikmetīgās mākslas centrā kim? un citur. Inese novērojusi, ka cilvēki ļoti labi izturas pret Bafiju: «Nezinājām, ka viņa būs tik balta un tik skaista, cilvēki nāk klāt, smaida, runājas ar viņu un ar mums.» Inesei nav bijis laika vadāt suņu meiteni uz skolu, un Bafija dzīvei nepieciešamās gudrības apguvusi pašmācības ceļā. Izstāžu karjera viņai gan beidzās, lāgā nesākusies: «Pirmajā izstādē Bafija bija visskaistākā, bet viņa saņēma trešo vietu, ļoti apvainojās, un ar to tā lieta beidzās.» Bafija vēl nav sterilizēta: «Gribam, lai viņa vienu reizi laiž pasaulē kucēnus. Mūsu draugi vēlas sev Bafijas bērneļus.»
Pasaules ceļotāja
Baltā sune ir liela ceļotāja. Ar prāmi, nopērkot vietas atsevišķā kajītē, Bafija jau ne reizi ceļojusi uz Zviedriju. Arī šovasar atvaļinājumu visi trīs pavadīs ziemeļu zemē, kur cilvēki ir ļoti labvēlīgi noskaņoti pret suņiem. Ja Inesei ar Kimu jādodas tālākā ceļā, Bafija labprāt paliek pie Ineses mammas, kur viņai ir laba četrkājaino kompānija. Rīgā sune ik vakaru izrikšojas svaigā gaisā, kad pa ceļam uz mājām Inese un Kims aizved Bafiju uz suņu pastaigu laukumu Eksporta ielā. Inese apmierināta: «Tur Bafijai ir daudz draugu. Mēs, suņu saimnieki, cits citu pazīstam ne pēc vārdiem, bet pēc mūsu mīluļiem. Mūs visi tur pazīst kā Bafijas saimniekus.»
Nākotnes vīzijas? «Mums vēl nav bērnu, tādēļ uzskatām, ka Bafija ir mūsu vispareizākais lēmums. Viņa ir mūsu ģimenes daļa, nekad neesam izjutuši viņu kā apgrūtinājumu. Visas neērtības Bafija kompensē ar sniegto mīlestību un pieķeršanos. Kad mums būs bērni, Bafija viņus auklēs.»